Sveiks! Es esmu Ingmārs Čaklais, dzejnieka Māra Čaklā un aktrises Valdas Freimutes dēls, Elīnas un Imanta brālis, Elīzas, Eduarda, Māra Roberta un Ernesta tētis un Daces vīrs, dažādu radošo projektu producents un režisors, politiskās partijas „Vienotība” biedrs, 10. un 11. Saeimas deputāts.
Es vēlos, lai manā mājas lapā Tu iepazīsti mani kā aktīvu un pieredzes bagātu sabiedrisko darbinieku, pedagogu, režisoru un juristu, uzzini, kāpēc esmu politikā un kāpēc arī Tev ir jābūt aktīvam un jāpiedalās. Veiksmes!
26. janvārī tika sasaukta Saeimas sēde lai debatētu par Latvijas ārpolitiku, aktualitātēm pasaulē un Eiropas Savienībā.
Ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Pēc ministra ziņojuma debatēs uzstājās 26 deputāti, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ojārs Kalniņš, kā arī visu frakciju pārstāvji, tai skaitā arī es.
Turpinājumā - mana, 2012. gada 26. janvāra Saeimas Ārpolitikas debatēm rakstītā runa:
"LATVIJAS RESURSS PASAULĒ
Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Godātais Ministru prezidenta kungs!
Godātie Ministri!
Ekselences!
Kolēģi!*
Vēlreiz paldies ārlietu ministram par ziņojumu!
Šodien es vēlētos pievērsties ziņojuma sadaļai, kas veltīta sadarbībai ar latviešu diasporu ārvalstīs. Piekrītu, ka šī dialoga veidošana tuvākajos gados ieņems nozīmīgu vietu. Bet, kādu?
Kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītājs esmu daudzkārt ticies arī ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem un viņu organizāciju vadītājiem. Vai ik vienā sarunā tautieši rosina dot politisku signālu, ka Latvijas valstsvīri pieliek vienlīdz lielas rūpes un izjūt politisko atbildību par ārvalstīs dzīvojošiem pilsoņiem, kā Latvijā dzīvojošiem. Tā ir atvērta sajūta.
Darāmo darbu sarakstā ārlietu ministrs ir atzīmējis arī atbalstu grozījumu veikšanai Pilsonības likumā, kas ļautu iegūt dubultpilsonību ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem. Protams, mēs uz to ejam! Bet…
Domāju, ka mums uz šo jautājumu jāskatās mazliet plašāk, nekā viena likuma ietvars to atļauj. Latvieši stāsta, ka savulaik brāļi Kaudzītes ceļu no Piebalgas līdz Rīgai, lai piedalītos Rīgas Latviešu biedrības kopsapulcē, mēroja vairākas dienas. Mūsdienās diennakts laikā mēs varam apbraukt apkārt zemeslodei. Ir pienācis laiks arī uz Pilsonības likumu paskatīties no 21. gadsimta skatu punkta.
Vienlaikus mums jāraugās uz šo likumu arī vairāku gadu desmitu perspektīvā. Ideālā variantā - izlabojam likumu tā, lai 21. gadsimta laikā tas vairs nebūtu jāgroza. Nenoliedzami, tas ir izaicinājums!
Tai pat laikā mums jāapzinās, ka lielais izbraucēju skaits un izmaiņas Pilsonības likumā, kas paplašinās pilsoņu loku, liks mums diskutēt arī par izmaiņām citos likumos. Būs nepieciešams krietni paplašināt valsts sniegto pakalpojumu elektronisko pieejamību. Un vai nav pienācis laiks obligātām parlamenta vēlēšanām?
Uzskatu, ka jānosprauž mērķi un jāizdara izvēle.
Ja mūsu mērķis ir „dabūt” cilvēkus atpakaļ, tad laika vairs nav daudz. Daži gadi ir tas laiks, kad cilvēki aprod ar jauno situāciju un atrod darbu, pārceļas arī ģimene. Sākumā viņi ir gatavi atgriezties, pēc tam jau pārāk pieraduši jaunajā vietā.
Diemžēl esmu secinājis, ka tradicionālās latviešu organizācijas, ar kurām Ārlietu ministrija uztur dialogu, ne vienmēr pārstāv plašus diasporas slāņus. II. Pasaules kara un pēckara emigrācijas latvieši bieži nesadarbojas ar jaunajiem aizbraucējiem. Vai - vāji sadarbojas.
Ārlietu ministrijai jāmeklē ceļi, kā sasniegt arī nesenos izbraucējus. 20 neatkarības gadi ir pierādījuši, ka pēckara emigranti kūtri atgriežas Latvijā, tāpēc ja mēs ceram uz atgriešanos, tad mērķauditorija ir nesenie izbraucēji.
Vairāk gan redzu, ka šobrīd izbraucēju atgriešanās ir „neiespējamā misija”. Tāpēc mūsu mērķis ir viņu saiknes ar Latviju iespējami ciešāka saglabāšana. Savā ziņā Ārlietu ministrija var kļūt gan par tiltu, gan filtru konstruktīvas un auglīgas sadarbības virzienā, taču ne tikai Ārlietu ministrija. Sadarbībā iesaistāmas visas ministrijas un katra savā jomā pēc vajadzības. Jārada un jādarbina vienoti mehānismi un instrumenti. Tā piemēram, jāpiedāvā vienota un īpaši izstrādāta metodika mācībām latviešu bērnu dārzos un svētdienas skolās ārzemēs, jāizveido visā pasaulē pieejams Latvijas televīzijas starptautiskais kanāls, jārada iespējas piedalīties balsošanā vēlēšanās un referendumos elektroniski utt.
Ierosinu uz aizbraucējiem paraudzīties arī no cita skatu punkta. Viņi nav Latvijai pazuduši cilvēki, viņi ir Latvijas resurss pasaulē. Aicinu jaunajā Stratēģijā iekļaut arī tās iespējas, ko sniedz mūsu pilsoņi ārpus Latvijas – plaši ekonomiskie, kultūras, zinātnes kontakti, pieredzes apmaiņa un Latvijas vārda nešana pasaulē. Kāpēc mums neizmantot to, ko citas valstis sen jau izmanto?
Tāpēc es apsveicu ārlietu ministrijas ieceri šogad izstrādāt visaptverošu politikas plānošanas dokumentu par sadarbību ar diasporas tautiešiem.
Jau tagad strādājot pie likumprojektiem jāatzīst, ka bez ārvalstīs dzīvojošo tiešas un aktīvas līdzdalības rezultātu nebūs. Es gribētu izmantot šo izdevību, lai aicinātu diasporas latviešu organizācijas uz aktīvu, enerģisku un konstruktīvu dalību. Viņiem ir iespēja saredzēt to, ko mēs nevaram saskatīt. Mēs visi esam spējīgi uz emocionālu viedokli vai rīcību, bet darbs pie likumprojekta prasa racionālu pieeju un konkrētus formulējumus. Un tieši šobrīd vēl jo vairāk - aktuālākajā jautājumā - paplašinot Latvijas pilsoņu loku un saglabājot izbraucēju saikni ar dzimteni. Ārlietu ministrs savā ikdienas darbā varētu uz to viņus aicināt.
Trīs simti tūkstoši izbraukušo. Demogrāfisko situāciju labot nav viegli un nākotnes prognozes nav iepriecinošas. Kas notiks tālāk? Tukšajā vietā nāks citi! Tas ir pietiekams arguments, lai visu valsts pārvaldes iestāžu (ne tikai Ārlietu ministrijas!) plānos, stratēģijās un perspektīvās nospraustu mērķus sadarbībai ar Latvijas pilsoņiem ārpus valsts robežām.
Mūsu mērķu sasniegšanai ir jāatrod pareizie paņēmieni, no detaļām jābūvē māja. Tikai tad lielais mērķis tiks sasniegts - Sprīdītis atgriezīsies mājās! Latviešu diasporas jautājums nebūs ārpolitikas debašu dienaskārtībā, bet tā būs iekšpolitikas nozare."
„… Par Čaklā kunga minēto diasporu. Paldies liels, mēs tiešām, esam pievērsuši jau pagājušogad un šogad ļoti lielu uzmanību šiem jautājumiem. Es gribētu teikt tā, ka šis gads būs iezīmīgs ar to, ka mēs arī risinām ļoti praktiskas lietas. Kaut vai palielinot mūsu konsulāro darbinieku skaitu Īrijā un Lielbritānijā. Jūs nevarat iedomāties, kādās rindās šobrīd cilvēkiem ir jāstāv. Mums ir jāsāk ar tādam elementārām lietām. Tas tiek risināts. Tāpat vēstniecības kļūst pakāpeniski par tādiem arī nu, vietējiem arī centriem. Taču tas, ko es gribētu teikt, ka mēs esam arī runājuši ar nevalstiskām organizācijām, esam runājuši ar dažādām organizācijām, kas pārstāv mūsu tautiešus un mums šis kontakts ir labs, taču viena lieta, kur, domājams, vēl būs ļoti labi un daudz jāstrādā ar pašvaldību savienību, ir pašvaldību iesaiste, jo tikai un vienīgi, jāsaka, labākais mehānisms kā cilvēki uztur saikni, tā ir pašu vietējā novada dome, pašvaldība un es jau esmu teicis, ka dažreiz pašvaldības sekretārs spēj izdarīt vairāk nekā liels... viss valsts aparāts un šī lieta mums ir jāņem vērā. Mēs arī strādājam pie integrētas valsts politikas, kura būs gatava tieši tam kā uzturēt saikni ar diasporu…”
Debašu turpinājumā arī Saeimas deputāts Arvils Ašeradens atsaucās uz manu runu un turpināja šīs aktuālās tēmas izklāstu.
Piektdien, 20. janvārī, Satversmes tiesa nāca klajā ar savu atzinumu par 30 Saeimas deputātu iesniegto prasību tiesai. Prasība bija atzīt referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai par pretvalstisku un atcelt referenduma norisi 18. februārī.
Tiesa lēma nepiemērot pagaidu noregulējumu un neapturēt tautas nobalsošanu 18. februārī.
Tātad, palicis vien otrais variants – VISIEM JĀIET UZ REFERENDUMU UN JĀBALSO „PRET”! Līdz šim nav izskanējuši vērā ņemami argumenti no amatpersonām un citiem viedokļu paudējiem, kuri izsaka aicinājumu referendumu ignorēt.
Piekrītu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, ka mūsu – latviešu - pienākums ir tautas nobalsošanā paust daudzskaitlīgu, pārliecinošu un nepārprotamu „PRET!”. „PRET!” aicinājumiem vērsties pret mūsu valsti un tautu, lai nepieļautu situāciju, kad balsojuma vairākumu (kaut arī nepietiekamu, lai grozītu Satversmi) veidos balsotāji „par!”. Tas radītu pamatu pašmāju „radikāļiem” turpināt diskusijas un teikt, ka balsu gan šoreiz nepietika, bet vairākums taču ir par izmaiņām krievu valodas statusam Latvijā.
Es esmu „PRET!” 18. februāra Latviju! Mana valsts ir 18. novembra Latvija! Ar tās pagātni, ideāliem un nākotni!
Tagad visi kopā un vienu mēnesi sakām "PRET!", pēc tam gan, lūdzu, meklējam par ko un tikai "PAR!"! Katrs viens, ikviens un visi kopā!
Vēl:
Partijas VIENOTĪBAS aicinājums referendumā aizstāvēt latviešu valodu http://ej.uz/kufu
Premjers Valdis Dombrovskis aicina piedalīties referendumā un balsot PRET http://ej.uz/93y9
Lai godinātu barikāžu dalībniekus un atcerētos janvāra notikumus pirms divdesmit viena gada, 20. janvārī Latvijas sabiedrība un arī Saeimas deputāti tika aicināti piedalīties dažādos atceres pasākumos visā Rīgā.
Kā vienmēr svinīgs pasākums norisa pie Brīvības pieminekļa, kur, mūsu stalto karavīru rindu ieskauti, ziedus nolikt devās gan vēstnieki, gan valsts augstākās amatpersonas, gan barikāžu dalībnieki. Pirmajā rindā šoreiz līdzās Premjerministram, Saeimas spīkerei un Valsts prezidentam ziedus nolika arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Ziedu nolikšana turpinājās pie kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā. Šo pasākuma daļu uztvēru īpaši emocionāli, jo pie šiem pieminekļiem ikdienā piestāj retais, nemaz nerunājot par goda sardzi un ziedu klēpjiem.
Dienas turpinājumā Doma laukumā iedegtais ugunskurs un lielais ekrāns vecā Ikarusa autobusa logā ar barikāžu „tiešraidēm”.
Savukārt pulksten 15.00 barikāžu dalībnieki, rīdzinieki un visi citi interesenti tika aicināti pie Saeimas pagalmā iekurto ugunskuru, lauku virtuves labumiem un karstu tēju. Interesentu lokā ap ugunskuru bija manāmi gan bērni, gan veci vīri un sievas, kas pārsprieda notikumus, kas šeit risinājās pirms vairāk kā divdesmit gadiem. Nenoliedzami nostaļģija un pārdomas pārņēma arī mani.
Paldies visiem, kas piedalījās un godināja visus drosmīgos cilvēkus, kas pirms 21 gada pasaulei nodemonstrēja nevardarbīgas pretošanās paraugu!
Piektdien, 20. janvārī, Vienotības Saeimas frakcijas telpās tikos ar Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieku darbam ar diasporas latviešiem Rolandu Lappuķi, lai barikāžu atceres dienas pasākumu noskaņās pārrunātu vēl vienu latviešu tautai būtisku tēmu – grozījumus pilsonības likumā.
Piedaloties komisijas sēdē, Lappuķes kungs vērsās pie manis kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas vadītāja, lai iegūtu informāciju un uzzinātu manu redzējumu par likuma grozījumiem. Šī informācija vēstniekam nepieciešama savu tiešo darba pienākumu veikšanai.
Lai gan informācija par tapšanas stadijā esošajiem pilsonības likuma grozījumiem ir pieejama visā pasaulē ar elektronisko mediju starpniecību, bieži cilvēkiem tomēr paliek neatbildēti jautājumi. No savas puses centos situāciju ar Pilsonības likuma labojumiem raksturot maksimāli plaši, norādot uz problēmām un plānotajiem risinājumiem. Esmu pārliecināts, ka pēc mūsu tikšanās Lappuķes kungs ir gatavs uz visiem tautiešu jautājumiem atbildēt.
Ja arī Tev ir neatbildēti jautājumi par Pilsonības likuma grozījumiem un atbildi nespēj sameklēt arī manā mājas lapā, droši sazinies ar mani vai manu palīgu Mārtiņu Smalko pa e-pastiem ingmars.caklais@saeima.lv vai martins.smalkais@saeima.lv.
Latvijas Televīzijas analītiskā raidījuma „Jauna nedēļa” vadītājs Egīls Zariņš, ceturtdien, 19. janvārī, aicināja mani uz Saeimas bibliotēku, lai iztaujātu par jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) ievēlēšanas procesu, kandidātu izvērtēšanas kritērijiem un vispārējām pārdomām par notiekošo ap NEPL padomes maiņu.
Jautājumi ierastie – kas, kā, kāpēc un par ko? Centos sniegt iespējami īsas, kodolīgas un viegli uztveramas atbildes, jo uzskatu, ka ikvienam jābūt informētam par tik nopietnu jomu kā elektronisko mediju telpu, tās uzraudzību un attīstību.
Paldies par iespēju paust savu viedokli un, iespējams, padarīt šo procesu vēl atklātāku!
Raidījumu tiešraidē vari skatīties otrdien, 24. janvārī, plkst. 21.15, Latvijas Televīzijas 1. kanālā (LTV1).
Ceturtdien, 19. janvārī, Saeimas lielajā foajē tika atklāta ceļojošā izstāde „Latvijas hokejam – 80”. Izstādi atklāja tās autors, bijušais Rīgas Dinamo un Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Ēvalds Grabovskis un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Izstādes apmeklētājiem ir iespēja vienkopus iepazīt Latvijs hokeja vēsturi no 1931. gada, kad Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Hokeja federācijā, līdz pat mūsdienām.
Informatīvo stendu saturs ļauj izstādes apmeklētājiem iepazīt un atsaukt atmiņā izcilākos Latvijas hokejistus un hokeja notikumus. Godināti tiek arī trimdā dzimušie latviešu izcelsmes hokejisti, par kuriem, iespējams, lielai daļai latviešu līdz šim nebija ne jausmas.
Darbs Saeimā ir salīdzinoši monotons un šādas izstādes un citi līdzīgi pasākumi ikdienas soli padara raitāku un dzīvīgāku ikvienam!
Ar šo arī es kā Saeimas deputāts sveicu visu mūsu Latvijas hokeja saimi šajā nozīmīgajā jubilejā! Veselību, spēku, izturību, jaunas personības un jaunus panākumus!
Jaunās Elektronisko pašsaziņu līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) locekļu ievēlēšanas process „iestūrējis” finiša taisnē. Paveikts liels darbs un nu palicis pats galvenais – piecu kandidātu izvēlēšana komisijā un nodošana balsojumam Saeimā. Tieši par piecu kandidātu izvirzīšanu otrdien, 17. janvārī lēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Piecu kandidātu izvirzīšana plānota 26. janvāra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ārkārtas sēdē pulksten 8.00. Tas lemts, lai visi komisijas locekļi varētu piedalīties balsojumā, arī tie, kas visu pārējo nedēļu pavada komandējumā ārpus valsts. Komisijas deputāti cer jaunās NEPLP locekļu ievēlēšanas procesu pabeigt un sveikt jauno padomi jau 2. februāra Saeimas sēdē.
Iepriekš vairakkārt izskanējis, ka jaunās padomes ievēlēšanas process bijis neredzēti atklāts un caurspīdīgs. Priecē, ka šo procesu varēsim noslēgt bez liekām aizdomām un negācijām, ko varētu izraisīt pēkšņi un negaidīti rezultāti slēgtā balsojuma situācijā. Saeimas Kārtības rullī veikto izmaiņu rezultātā likumdevējs ir noteicis sev „atklātos balsojumus”. Izmaiņas paredz amatpersonu ievēlēšanu balsojot atklāti. Un kā pirmais no tādiem balsojumiem varētu būt tieši par NEPLP jauno sastāvu.
Nākamnedēļ turam īkšus un ceram uz visu deputātu saprātu. Tad arī varam sagaidīt jaunu un kvalitatīvu NEPL padomi!
Darbs pie Latvijai un tās cilvēkiem tik ļoti būtiskajiem grozījumiem Pilsonības likumā rit pilnā sparā. To varu apgalvot kā Juridiskās komisijas Pilsonības likuma apakškomisijas vadītājs. Šobrīd tiek apkopoti visi līdz 1. janvārim likumprojektā iesniegtie grozījumi, lai tos, sakārtojot un precizējot, tālāk virzītu izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā un pieņemšanai 2. lasījumā Saeimas sēdē.
Arī Tev vēl ir iespēja ielekt pēdējā vagonā un izteikt savas domas par līdz šim sagatavotajiem grozījumiem un pateikt, ko Tu vēlies mainīt šajā likumā!
Likumprojekts Grozījumi Pilsonības likumā ir pieejams šeit - http://ej.uz/474n. Savukārt iesniegtie priekšlikumi apskatāmi šeit - http://ej.uz/6fr9. Šie ir deputātiem pieejamie materiāli. Izmanto tos arī Tu un piedalies tiesību aktu jaunradē, sniedzot savus komentārus vai ierosinājumus! Kā vienmēr – esmu gatavs tos uzklausīt – ingmars.caklais@saeima.lv.
Jaunais, 2012. gads Latvijā sācies ar vairākiem ļoti būtiskiem notikumiem, kas tuvāko mēnešu laikā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Lai pārspriestu dažus no tiem, 14. janvārī Latvijas Kara muzejā kopā sanāca pirmā partijas „Vienotība” dome.
Ar referātem par gaidāmo referendumu valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai uzstājās trīs kompetentas dāmas, vēršot partijas biedru uzmanību uz gaidāmā referenduma nopietnību un ietekmi uz Latvijas valstiskumu un sabiedrību.
Tiesību nozares eksperte, partijas un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa dalījās pārdomās par referenduma morālo ietekmi uz Latvijas sabiedrību un politiskajiem notikumiem. Ar pilnu uzrunas tekstu iespējams iepazīties http://ej.uz/ktcq.
Premjera Valda Dombrovska ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte vērsa partijas biedru uzmanību uz pasākumiem, kas būtu veicami, lai šādas absurdas prasības no radikāļu puses vairs negūtu plašu sabiedrības uzmanību. Ar Ēlertes kundzes runas pamatatziņām iespējams iepazīties http://ej.uz/4q61.
Tieslietu eksperte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese un šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne dalījās pārdomās par šī referenduma tiesisko pusi un informēja biedrus par 30 Saeimas deputātu parakstīto pieteikumu Satversmes tiesai ar prasību apturēt referendumu un atzīt to par nelikumīgu.
Pēc uzrunām ikvienam klātesošajam tika dota iespēja uzdot jautājumus referentēm un piedalīties debatēs.
Domes sēdes otrajā daļā premjers Valdis Dombrovskis klātesošos informēja par jaunākajiem notikumiem Eiropas Savienībā un Eirozonā. Kā vienu no svarīgākajiem mērķiem tuvākajā laikā Dombrovskis minēja Latvijas nepieciešamību pievienoties ES26 līguma valstīm, tādējādi kļūstot par vienu no 26 Eiropas valstīm, kura veidotu Eiropas savienības un Eirozonas kodolu. Līgums paredz tā dalībvalstīm ievērot fiskālo disciplīnu un atbildīgu budžeta plānošanu atbilstoši ekonomikas ciklam.
Sēdes noslēgumā tika pieņemts partijas paziņojums „Par latviešu valodu – pret sašķeltu sabiedrību”. Ar pilnu tā tekstu iespējams iepazīties šeit - http://ej.uz/ffwp.
Partijas „Vienotības” domes sastāvā ietilpst partijas vadība, Valdes locekļi, Saeimas un pašvaldību deputāti, partijas nodaļu vadītāji un delegāti no nodaļām.
13.janvārī Vienotības Saeimas frakcijas deputātu organizētā pašvaldību jautājumu darba grupa sanāca uz šī gada pirmo sēdi. Sēdē piedalījās arī Vienotības biedri Labklājības ministre Ilze Viņķele un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, ar kuriem runājām par aktualitātēm sociālajā jomā. Galvenais problēmjautājums – sociālā drošības tīkla pasākumi un to ietekme uz iedzīvotāju nodarbinātību un motivāciju iespējami ātri atgriezties darba tirgū.
Sēdes laikā ministre klātesošos informēja par būtiskākajiem sociālā drošības tīkla pasākumiem un aicināja sēdes dalībniekus no pašvaldībām dalīties pieredzē un uzdot jautājumus. Nevienam nav noslēpums, ka sociālā joma ir ļoti sāpīgs temats katrā pašvaldībā, tādēļ gandrīz ikvienam bija ko teikt.
Noslēgumā ministre veltīja atzinīgus vārdus visiem sēdes dalībniekiem un pateicās par vēlmi iesaistīties labklājības nozares pilnveidošanā. Viņasprāt esot izskanējušas vairākas vērā ņemamas idejas, kuras viņa solījās, sazinoties ar to autoriem, precizēt un ieviest dzīvē.
Arī šīs sēdes atskaite būs pieejama visiem Vienotības biedriem e-pastu sarakstē un visiem citiem pēc atsevišķa pieprasījuma (jautāt manam palīgam Mārtiņam Smalkajam - martins.smalkais@saeima.lv).
Jau uzsākot darbu Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti nolēma rīkot pilsonības jautājumiem veltītu publisku konferenci. Konferenci plānots organizēt sadarbībā ar Latvijas Universitāti un žurnālu „Jurista vārds”.
Konferences darbā plānots iesaistīt plašu ekspertu loku un tādējādi pirms grozījumu veikšanas Pilsonības likumā, veicināt visaptverošu diskusiju par likumā grozāmajām normām ne tikai ekspertu vidū, bet arī visplašākajā veidā iesaistot sabiedrību.
Plānotais nosaukums „Latvijas pilsonība 21. gadsimtā”.
Sākotnēji konferenci bijām plānojuši jau janvārī, bet dažādu tehnisku iemeslu dēļ tā šobrīd tiek plānota 2. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
Detalizēts konferences apraksts ar dienas kārtību, pieaicināto ekspertu vārdi un cita informācija tiks publiskota tuvāko nedēļu laikā. Šobrīd tiek veikti priekšdarbi konferences veiksmīgai norisei, notiek tikšanās ar organizatoriem un dalībniekiem.
Aicinu ikvienu aktīvi līdzdarboties un palīdzēt Latvijā izveidot kvalitatīvu, ilgtermiņa Pilsonības likumu.
Trīsdesmit Saeimas deputāti ir iesnieguši Satversmes tiesā pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem.
Pieteikumu parakstījuši: Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums (visi NA), Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš (visi Vienotība) un Iveta Grigule (ZZS).
Neatbalstu izteiktos viedokļus, ka pieteikumu iesniegt nevajadzēja, vai, ka tas ir stipri novēlots un to vajadzēja darīt uzreiz pēc parakstu vākšanas. Vērsties Satversmes tiesā varēja tikai tad, kad Valsts Prezidents likuma grozījuma dokumentus bija nodevis izskatīšanai Saeimā, tātad ne ātrāk kā 2011. gada 20. decembrī. Saeima savu viedokli pateica, noraidot šo nepieņemamo likumprojektu un tagad vienīgi Satversmes tiesa var pielikt punktu šādu absurdu un galēji pretvalstisku referendumu rīkošanai.
Varu vēl tikai piebilst – sagatavot iesniegumu Konstitucionālajai tiesai dažās nedēļās nav viegls darbs un jautājums prasa nopietnu iedziļināšanos un attieksmi. Paldies visiem, kas piedalījās un palīdzēja!
Turpinot darbu pie jaunās Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) kandidātu atlases, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (turpmāk – Komisija), kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji Saeimas Sarkanajā zālē, Komisijas sēdes ietvaros, tikās ar otrajai kārtai izvirzītajiem 17 kandidātiem. Sēde tika organizēta Sarkanajā zālē, lai piedalīties varētu gan visi kandidāti, gan deputāti, kuri nav Komisijas sastāvā, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji un citi interesenti.
Strauji tuvojas esošās NEPLP pilnvaru termiņa beigas un Saeimas deputātu pienākums ir ievēlēt kvalitatīvu, strādāt spējīgu padomi. Par jaunās padomes mērķiem un veicamajiem darbiem esam runājuši jau vairākus mēnešus, tagad atlicis precizēt, kuri cilvēki būs spējīgi šos darbus pildīt. Šī bija pēdējā tikšanās ar kandidātiem pirms deputātu izvēles izdarīšanas.
Komisijas sēde sākās ar pārsteigumu. Par nožēlu, divi spēcīgi kandidāti – Anita Brauna un Pēteris Krilovs – bija atsaukuši savas kandidatūras, neminot (vismaz tobrīd) iemeslus. Viņu lēmumu, protams, respektēju un ceru, ka viņi arī neesot padomē līdzdarbosies mediju telpas uzlabošanā.
Katrs no atlikušajiem 15 kandidātiem tika aicināts izteikties par trim tēmām – Latvijas elektronisko mediju ilgteriņa attīstība, divas aktuālas problēmas, kas būtu jārisina NEPLP sabiedrisko mediju jomā un divas aktuālas problēmas, kas NEPLP būtu jārisina komercmediju jomā.
Augstu vērtēju šādas diskusijas, ja tās izdodas pēc būtības un, līdzīgi kā jau iepriekšējās reizēs, šo pārrunu rezultātā izkristalizējās spilgtākie kandidāti – tie, kuri nozari izprot, vēlās pozitīvas pārmaiņas un spēj pārliecināt pārējos, ka uzlabojumus veiks kvalitatīvi, maksimāli īsā termiņā.
Diskusijā izskanēja vairākas ļoti vērtīgas idejas, kuras ir vērts atcerēties un kuras ir vērts nākošajai padomei realizēt vai aicināt realizēt tos, kam tas ir tiešais pienākums. Turpinājumā par dažām no tām.
Ivars Zviedris ierosināja Sabiedriskās televīzijas budžetā paredzēt līdzekļus visdažādākajiem „pilotprojektiem”. Šādi eksperimentālie projekti padarītu sabiedrisko mediju atraktīvāku, atvērtāku novitātēm un ļautu to padarīt interesantāku sabiedrībai.
Māra Eglīte aicināja LTV7 pārveidot tikai un vienīgi par reģionālo kanālu, kur atspoguļotu reģionālo televīziju programmas. Plašākus komentārus un argumentāciju Eglītes kundze par šo tēmu gan nesniedza, bet ideja visādā ziņā ir apspriežama.
Vairāki diskusijas dalībnieki runāja par likumu izmaiņām. Tā gan nav NEPLP kompetencē un pirmajā brīdī šādus ierosinājumus var uztvert kā vispārīgu runāšanu, bet priecē, ka daži kandidāti pārzina arī plašsaziņas līdzekļu regulējošos likumus un iedziļinoties gatavi piedāvāt konkrētus uzlabojumus nozares attīstībai.
Uzskatu, ka vēlreiz savu nespēju parādīja esošie padomes locekļi. Uz jautājumu, kas būtu pirmās lietas, kas jaunajai padomei būtu jārealizē, uzsākot darbu, Sergejs Kārītis norādīja, ka būtu jāceļ NEPLP autoritāte. Šādas vispārīgas atbildes, manuprāt, norāda uz to, ka kandidāts joprojām „nezina”, kas padomei būtu jādara, jo, ja zinātu, atbilde būtu konkrēta un tieša.
Man jāatvainojas iepriekšējās padomes locekļiem, kuri kandidē uz atkārtotu termiņu, jo jau kopš pārrunu sākšanas novembrī, ikreiz tieši šos kandidātus uzklausu ar „aizdomām”. Uz ikkatru viņu ierosinājumu skatos skeptiski. Cenšos tā nedarīt, bet bieži vien, atkal un atkal, pieķeru sevi pie šīm domām. Pie kam šie kandidāti, manuprāt, nav pienācīgi analizējuši un izvērtējuši savu darbību, nav plānojuši, ko vēl vajadzētu izdarīt. Tā kā uzskatu, ka padome līdz šim nav darbojusies labi, vēlējos kādā no diskusijām dzirdēt iepriekšējās padomes locekļu viedokli, kā šo darbu uzlabot un kāpēc man būtu jātic, ka viņi šoreiz strādās labi. To, diemžēl, nedzirdēju ne šoreiz, ne citās reizēs. Viņi gan norāda uz darbiem, kas būtu jādara, bet izklausās, ka tas neattiecas uz viņiem.
Vienlaicīgi būtu godīgi atzīt arī Daces Bucenieces zināšanas mediju jomā un labās idejas. Tādas ir. Par vienu no labākajām idejām var pieminēt nepieciešamību digitalizēt sabiedrisko mediju arhīvus.
Ainārs Dimants norādīja uz mediju nozīmi valsts demokrātijas attīstībā, akcentējot, kā primāro tieši medija saturu. Doma konkrēta un šādam uzstādījumam pilnīgi piekrītu.
Ilmārs Muuls sev atvēlētajās minūtēs runāja par Latvijas televīzijas translācijas nodrošināšanu. Hannu Digital, Lattelecom un Latvijas Valsts Radio un Televīzijas centrs – „spēlētāji”, kas piedalās šīs translācijas nodrošināšanā, katrs pieprasa peļņu, kā rezultātā translācijas izmaksas dramatiski augstas. Muula kungs uzskata, ka šī situācija ir nepieņemama un ir jāstrādā pie tās sakārtošanas.
Arī Ivars Zviedris runāja par sabiedrisko mediju pamatu sakārtošanu, minot diezgan spilgtus piemērus.
Reti kurš no kandidātiem runāja par reģionālajiem medijiem, kaut problēmas tajos ir ne mazums.
Gints Grūbe uzskata, ka būtu jāmaina Sabiedriski konsultatīvās padomes statuss un jāļauj tai piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un tā izpildes kontrolē. Ir jāpāriet no formālās uz reālo darbību!
Rolands Tjarve uzskata, ka apvienoto sabiedrisko mediju, kas sevī ietvertu gan Latvijas Televīziju, gan Latvijas Radio, ja grib, tad var izveidot trīs mēnešu laikā. Šim apgalvojumam pilnībā piekrītu un šādu ieceri pilnībā atbalstu! Līdz šim par šo tēmu izskanējušie viedokļi noteica vien to, ka šāds medijs jāveido. Prieks, ka kāds nāk klajā ar konkrētu darbu izpildes termiņu.
Tjarves kungs aicina izstrādāt jaunu sabiedriskā medija finansēšanas modeli, piesaistot to pie IKP. Arī šāda iecere, pie plašas un skaidri izprotamas argumentācijas, ir atbalstāma.
Dainis Mjartāns norādīja uz ieceri LTV vienu kanālu padarīt par „pasaules” kanālu, lai šādā veidā izplatītu nepastarpinātu informāciju par notikumiem un aktualitātēm valstī un dotu latviešiem ārzemēs iespēju sekot līdz notikumiem Latvijā, saglabājot šāda veida saikni ar tēvzemi. Šāda iecere līdz šim realizēta arī Lietuvā un citur.
Ļoti daudz labu domu! Svarīgi tās visas sadzirdēt, atcerēties un gribēt ieviest, tiem, kas tiks ievēlēti. Paldies visiem, kas līdz šim piedalījušies NEPLP kandidātu izvēles procesā. Lai arī publiskajā telpā izskanējuši daudz sliktu vārdu par NEPLP vēlēšanām, uzskatu, ka izvēlēšanas process ir kvalitatīvs, maksimāli izslēdzot liekas manipulācijas. Ceru, ka tā notiks arī turpmāk.
Jauno gadu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (turpmāk - Komisijas) deputāti iesāka turpinot 2011. gada beigās iesāktos darbus. Jau 10. un 11. janvārī Saeimas Sarkanajā zālē komisijas deputāti un citi interesenti tikās ar biedrību, nodibinājumu un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, lai vēlreiz izvērtētu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) kandidātus un pārrunātu aktualitātes to izvēlē.
Sarunā piedalījās gan aktīvisti, kuri seko līdz jauno padomes locekļu vēlēšanu procesam jau no paša sākuma, gan organizāciju pārstāvji, kuri savu viedokli par kandidātiem pauda pirmoreiz.
Katram no klātesošajiem tika dotas pāris minūtes, lai izteiktos par kritērijiem, kuri būtu jāņem vērā deputātiem ievēlot jauno NEPLP. Līdz šim publiski izskanējusi vien kritika par Saeimas deputātu personīgajiem kritērijiem, bet šoreiz savus kritērijus tika aicināti izteikt paši sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Izskanēja daudzi ļoti labi kritēriju priekšlikumi, bet jāsaka, ka vairums no tiem jau ņemti vērā vai arī atkārtojās. Paldies tiem, kuri savus kritērijus minēja. Tos mēs centīsimies ņemt vērā. Kuri izvēlējās savus kritērijus slēpt, droši vien darīs to arī turpmāk un turpinās tikai kritizēt.
Otrajā jautājumu aplī diskusijas dalībnieki tika aicināti izteikt atbalstu konkrētiem kandidātiem un izteikt viedokli par jaunās padomes ievēlēšanas procesu. Izdevību nosaukt konkrētus kandidātus izmantoja retais, bet vairāki izteica atbalstu tiem, kurus izvirzījusi viņu pašu organizācijas.
Atļaušos publiskot dažas no izskanējušajām tēzēm.
RSU Komunikācijas katedras vadītāja Anda Rožukalne kā vienu no svarīgākajiem kritērijiem minēja spēju veikt ātras un principiālas pārmaiņas mediju jomā Latvijā. Šādam uzstādījumam noteikti var piekrist. Kā vēl vienu kritēriju Rožukalnes kudze minēja līdzšinējo pieredzi. Diemžēl, esošajiem kandidātiem pieredze ir, bet darbība nav sevi attaisnojusi.
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāve Dita Arāja uzsvēra, ka ir svarīgi saprast, vai kandidāti ir iedziļinājušies un izprot nozari kā tādu.
LU Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļas zinātniskā asistente Ieva Beitika uzsvēra, ka kandidāti būtu jāvērtē arī pēc spējas strādāt komandā.
Reģionālo televīziju asociācijas valdes priekšsēdētās Jānis Galviņš uzskata, ka kandidātiem būtu jāspēj norobežoties no partiju un personīgajām interesēm. Arī šādam kritērijam varu pilnībā piekrist.
Tenis Bikovskis, biedrības „Latgaļu Sāta” pārstāvis, aicināja Saeimas deputātus izvērtēt iespēju padomē ievēlēt reģionālo mediju ekspertu. Viņaprāt vienam padomes loceklim būtu jābūt no Latgales un kā piemērotu kandidātu minēja Daini Mjartānu.
Paldies TV3 žurnālistei Oditai Krenbergai par atzinīgu vārdu veltīšanu Komisijai, kas šo ievēlēšanas procesu patiesi padarījusi iespējami caurspīdīgu, atklātu un atšķirīgu no iepriekšējiem. Par pašu procesu publiskajā telpā līdz šim izteikta vien kritika, tādēļ īpaši patīkami, ka kaut ko pozitīvu savā vērtējumā izsaka augsta ranga žurnālists.
LTV žurnālists un LŽA pārstāvis Arnis Krauze lūdza deputātus rūpīgi izvērtēt, vai katra kandidāta izteiktais viedoklis ir patiess nozares izpratnes atspoguļojums. Žurnālists norādīja, ka iemācīties tekstu un diskusijā publiski to paust ir viena lieta, bet rosināt pozitīvas izmaiņas un spēja realizēt plānoto – pavisam cita.
Arī Arnis Krauze atzinīgi vērtēja Komisijas panākumus caurspīdīgas kandidātu izvērtēšanas veicināšanā. Varu teikt paldies ikvienam, kurš komisijas deputātiem velta pozitīvus vārdus par procesu. Tas noteikti motivē izvēles procesa pilnveidi turpināt.
Arī NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes loceklis Edvards Ratnieks atzinīgi vērtēja padomes ievēlēšanas procesu.
Diskusijā klātesošo uzmanība tika vērsta uz statistiku par krievvalodīgajiem televīzijas kanāliem. Pēdējā gada laikā RenTV, PBK un TV3Plus ir ar daudz lielāku auditorijas pieaugumu, nekā latviešu kanāli. Arī šo rādītāju var uztvert kā iepriekšējās padomes darbības novērtējumu ar mīnusa zīmi.
I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) priekšsēdētājs un Latvijas Armēņu kultūras centra līdzpriekšsēdētājs Rafi Haradžanjans izteica neapmierinātību ar mazākumtautību satura raidījumu trūkumu plašsaziņas līdzekļos. Un taisnība. Diemžēl no konkrētiem kandidātu izvēles kritērijiem izskanēja tikai – „esošie var kandidēt”.
Vēl kāds no diskutētājiem pauda uzskatu, ka ēnā palikuši tādi kritēriji kā pārmaiņu vadības pieredze, spēja piesaistīt ES fondu līdzekļus un spēja noskaidrot sabiedrības vēlmes sabiedriskā pasūtījuma izstrādes procesā. Nepiekrītu. Mēs tos atceramies.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes (LTRKP) loceklis Jurģis Ābele atgādināja, ka diskusija par sabiedriskajiem medijiem ir jāuztur visus piecus padomes darbības gadus, nevis šī tēma jāaktualizēt tikai uz padomes vēlēšanu laiku. Šim viedoklim pilnībā piekrītu, bet vēlētos to precizēt, sakot, ka sarunas par šo tēmu jāorganizē arī nevalstiskajām organizācijām un medijiem, ne tikai Saeimai, vai tās komisijai.
Pēc Ābeles kunga domām, padomes sastāvā jābūt dažādu nozaru ekspertiem. Par šādu uzstādījumu jau vairākkārt ir sprieduši gan deputāti, gan sabiedriskās organizācijas, bet viedokļi lielākoties dalās. NEPLP kūrētās nozares noteikti ir vairāk kā 5 eksperti spēj „nosegt”.
LTRKP loceklis arīdzan aicināja deputātus balsošanai Saeimas sēdē virzīt visus 17 kandidātus. Šim lūgumam gan nesekoja argumentācija, tātad pieņemu, ka tam nav izšķiroša nozīme vēlēšanu procesā.
SIA „Lattelecom” Korporatīvo attiecību daļas direktors un Darba devēju konfederācijas pārstāvis Anrī Leimanis vērsa uzmanību uz to, ka padomē darbojas ne vien pieci tās locekļi, bet arī izpildinstitūcija. Viņš izteica cerību, ka NEPLP jaunais sastāvs vairāk komunicēs ar sabiedrību, lai parādītu, ka tiešām strādā tās labā.
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Uldis Lavrinovičs izteica aicinājumu jaunās padomes locekļiem veidot nacionālo saturu Eiropas kontekstā. Arī šim aicinājumam varu pilnībā pievienoties.
Šajā nozarē bieži saduras divas pretējas intereses - platformu turētāju un platformu lietotāju. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka uzskata, ka šobrīd virsroku ņem platformu turētāji, kas līdz ar to diktē noteikumus. Jaunajai padomei jāspēj šo situāciju izlīdzināt. Šādam viedoklim piekrita arī žurnāliste Odita Krenberga.
NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un biedrības „Latvijas Pilsoniskā alisanse” direktore Rasma Pīpiķe norādīja, ka nav veikta iepriekšējās padomes darbības novērtējums un tas traucē jauno kandidātu izvērtēšanai.
Kāds no debatētājiem norādīja uz NEPLP locekļu ierobežojumiem darba tirgū, ko varot minēt par vienu no iemesliem divu kandidātu priekšlaicīgai aiziešanai no konkursa. Uzskatu, ka ierobežojumi ir pamatoti, bet neadekvāts ir padomes locekļu atalgojums. Deputāti šo problēmu ir konstatējuši un noteikti pie tās risināšanas ķersies līdzko padomes ievēlēšana pazudīs no dienas kārtības. Es noteikti aicināšu meklēt iespējas NEPLP tuvā nākotnē palielināt arī skaitliski.
Vēlreiz izsaku lielu pateicību visiem, kas palīdz jaunās NEPLP ievēlēšanas procesu padarīt iespējami atklātu un caurskatāmu. Centīsimies šādu praksi iedibināt kā tradīciju!
Saites:
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rīt uzklausīs 17 NEPLP kandidātus: http://ej.uz/uocp
Video: Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzklausa NEPLP locekļu kandidātus: http://ej.uz/wvr5
Šā gada 9. janvārī, Latvijas Mākslinieku savienības (turpmāk – LMS, mājas lapa - www.msav.lv) telpās kultūras, mākslas un citu radošo nozaru eksperti, kā arī pieaicinātie valsts institūciju ierēdņi un daži Saeimas deputāti tikās Latvijas Radošo savienību padomes (turpmāk – LRSP, mājas lapa - www.makslinieki.lv) organizētajā publiskajā diskusijā „Radošas personas statuss” (http://ej.uz/s3n6).
Ar problēmjautājumu izklāstu un savu redzējumu šajā jomā uzstājās LRSP valdes priekšsēdētāja Ieva Struka, kas sniedza klātesošajiem savu redzējumu, kādēļ būtu svarīgi Latvijā pieņemt likumu par radošas personas statusu.
LMS prezidents Igors Dobičins savā uzrunā centās atbildēt uz jautājumu – vai Latvijā vajadzētu dibināt Radošo personu biedrības un vai ar šādu pieeju tiks risinātas viņu problēmas?
Liāna Langa, rakstniece un Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekle, uzstājās ar pārdomām par rakstnieku stāvokli Latvijā. Savā runā Langas kundze vairākkārt norādīja uz rakstnieku sociālo neaizsargātību un pauda viedokli, ka pat izcilākie mūs laika latviešu autori ir aizmirsti.
Kinorežisore un žurnāliste Kristīne Želve klātesošos informēja par situāciju kino nozarē, bet ekspertu uzrunas pabeidza Latvijas Profesionālo aktieru apvienības (www.aktieris.lv) valdes priekšsēdētājs Januss Johansons, informējot par radošas personas statusa tiesisko regulējumu citās ES valstīs un iepazīstinot diskusijas dalībniekus ar Igaunijas „Radošo personu un radošo savienību likumu”.
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna tika aicināti, lai iepazīstinātu diskusijas dalībniekus ar nozari regulējošo valsts iestāžu viedokli un nākotnes plāniem. Diskusiju noslēdza Kultūras ministre Žanete Jaunzeme – Grende, kura informēja, ka Kultūras ministrijā ir izveidota darba grupa projekta „Radošā Latvija” izstrādāšanai un aicināja LRSP neveidot atsevišķu darba grupu radošo personu problēmu risināšanai, bet līdzdarboties jau pastāvošajā.
Diskusija noslēdzās uz negaidīti pozitīvas nots, jo gan amatpersonas, gan radošo nozaru pārstāvji bija vienisprātis, ka situācija radošo personu statusa ziņā Latvijā ir kritiska un nepieņemama, problēmas jārisina, savstarpēji aktīvāk komunicējot un sadarbojoties. Tam arī es piekrītu un mums, visiem ieinteresētajiem, to arī novēlu!
Ir nostrādāts pirmais 11. Saeimas darba periods un nu jau kopā Saeimas deputāta amatā esmu aizvadījis vienu pilnu gadu, vai cienījamas četras sesijas. Tuvojas gadu mija un ir laiks atkal atskatīties uz padarīto.
Atgādināšu, ka par 11. Saeimas deputātu kļuvu, Valdim Dombrovskim atkārtoti kļūstot par Ministru prezidentu, proti, esmu deputāts ar, tā saukto, „mīksto mandātu”.
Katra Saeimas deputāta pienākums vēl joprojām ir piedalīties Saeimas darbā, kā to paredz Saeimas kārtības ruļļa 7. punkts, kas ietver darbu komisijās, apakškomisijās un darba grupās. Sev atvēlēto laiku deputāta amatā lieki nešķērdēju – turpinu būt aktīvs un kolēģi saka „ka ar savu piemēru dzenāju arī citus”.
Par jaunievēlētās Saeimas sastāvu viedoklis man radās, varētu teikt, ātri. Esmu sapratis, ka sauklis „jaunos iekšā, vecos ārā” nav devis cerēto un simtprocentīgi pozitīvu rezultātu, jo darbs Saeimā prasa ne vien skaļu balsi un vēlmi „apkarot ļaunumu”. Izšķirošu lomu bieži spēlē zināšanas, izglītība, vispusīgs redzes loks un pieredze. Šādu īpašību, diemžēl, daudziem jaunievēlētajiem deputātiem nav, vai var jau būt, ka vēl nav izdevies parādīt.
Esmu deleģēts pārstāvēt partiju „Vienotība” Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Pieprasījumu komisijā. Turpinu darbu arī 11.Saeimā izveidotajās apakšstruktūrās - Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā un Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, pēdējā kā komisijas priekšsēdētājs.
Jāatzīst, ka būtu vēlējies strādāt Juridiskajā komisijā, taču šāda iespēja 11. Saeima man netika dota. Iemesli saprotami un pieņemami – komisiju sastāvi tiek veidoti balstoties uz kvotu sistēmas principiem un šoreiz Juridiskajai komisijai no Vienotības frakcijas tika deliģēti pieredzējušākie kolēģi – Ilma Čepāne, Andrejs Judins un Solvita Āboltiņa. Turklāt visi trīs ar „cietajiem” mandātiem.
Līdz ar jauna Saeimas sastāva ievēlēšanu, būtiskas izmaiņas jūtamas ikkatrā līdz šim ierastā darbībā. Visvairāk to izjūtu Pieprasījumu komisijā, kur strādāju arī iepriekšējā sasaukumā. Duāli vērtēju opozīcijā esošo Saskaņas centra deputātu regulāros pieprasījumus premjeram Valdim Dombrovskim. Vairums no tiem ir neprofesionāli, nekvalitatīvi un nepārdomāti sagatavoti, un pie tam ar tikai vienu vēlmi – tā sacīt - „iegriezt”. Pozitīvi vērtējams ir fakts, ka opozīcijas deputāti (vismaz daļa) kaut ko dara.
Negatīvi vērtēju arī pēkšņo Pieprasījumu komisijas vadības maiņu. Lai gan apzinos, ka sākotnējais Pieprasījumu komisijas vadītājs Ēriks Ojārs Kalniņš (V) ir ārlietu eksperts un viņa kļūšana par Ārlietu komisijas vadītāju bija objektīva, uzskatu, ka Romualda Ražuka (ZRP) pēkšņā pārnākšana uz Pieprasījumu komisiju un ievēlēšana par komisijas priekšsēdētāju ir nemākulīgi slēpta kāre pēc amata „par katru cenu”.
Vēl joprojām visi ir laipni aicināti ierosināt aktuālas tēmas apspriešanai Pieprasījumu komisijā. Jebkurā jomā un līmenī Latvijā ir kas uzlabojams un ja arī Tu palīdzēsi kādu jomu padarīt Latvijas iedzīvotājiem pretimnākošāku, jutīsimies labāk visi!
Otra manis pārstāvētā komisija ir Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Par tās darbību biju dzirdējis maz, tādēļ turp gāju gan ar piesardzību, gan ar nojautu, ka šīs komisijas darbā varu sniegt arī jūtamu pienesumu.
Par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas galveno uzdevumu rudens sesijā var nosaukt jaunas Nacionālo Elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes sastāva ievēlēšanu. Šobrīd, kad darbs pie šī jautājuma ir jau pusē, varu teikt, ka diezgan pamatīgi esmu iepazinis 41 šīs jomas profesionāli, no kuriem tikai daļu iepriekš nepazinu nemaz. Ar detalizētu katra kandidātu izvērtēšanas posma aprakstu vari iepazīties manā mājas lapā www.ingmarscaklais.lv.
Kā jau minēju, 11. Saeimā turpinu darboties tajās pašās apakškomisijās, kurās 10.Saeimas sasaukuma laikā – Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā un Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā (10.Saeimā – Juridiskās komisijas apakškomisija darbam ar grozījumiem Pilsonības likumā).
Tiesu politikas apakškomisija kopš tās nodibināšanas novembra sākumā ir sanākusi uz četrām sēdēm. To arī šajā sasaukumā vada deputāte un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Lai gan varētu šķist, ka šīs apakškomisjas funkcijas pārklājās ar pašas Juridiskās komisijas darbu, varu Jūs mierināt sakot, ka tā nav. Juridiskā komisija nodarbojas ar visu jomu likumu skatīšanu, bet nepieciešama arī atsevišķa apakškomisija, kura analizē un piedāvā risinājumus Latvijas tiesu sistēmas straujākai atveseļošanai, jomai, kura līdz šim par daudz bijusi atstāta novārtā.
Arī šajā Saeimā tika izveidota Juridiskās komisijas Pilsonības likuma apakškomisija un arī šajā sasaukumā Juridiskās komisijas priekšsēdētāja un mana Vienotības frakcijas kolēģe Ilma Čepāne uzstāja, lai tieši es turpinu darbu pie šī apjomīgā un latviešiem tik ļoti būtiskā likuma grozījumiem. Protams viņai par šo uzticību (tomēr avansā) paldies!
Par nožēlu jāsaka, ka gribētāju ir daudz, bet darītājus jāmeklē ar uguni. Ierosinājumu apjoms – milzīgs. Katram indivīdam sava sāpe, katrai organizācijai – sava. Ļoti maz visaptverošu ierosinājumu. Darbu apgrūtina un bremzē argumentu un pamatojuma trūkums ļoti daudziem ierosinājumiem, kuri pēc būtības ir pieņemami, bet iespējams prognozēt, ka, pieņemot atsevišķas normas, tās varētu tikt apstrīdētas.
Ja arī Tev ir idejas kā pilnveidot Pilsonības likumu un par tām vēl neesi runājis skaļi – dari to! Lai gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2012. gada 1. janvāris, padomus un idejas esmu gatavs uzklausīt vienmēr.
Esmu iesaistījies deputātu darba grupās sadarbībai ar Gruzijas, Baltkrievijas, Francijas. Armēnijas, Polijas, Lietuvas (kā grupas priekšsēdētāja vietnieks), Zviedrijas (kā grupas priekšsēdētāja vietnieks), Norvēģijas, Nīderlandes, Turcijas, Japānas, Kanādas, Vācijas, ASV, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Taivānas, Indijas, Krievijas, Somijas, Ķīnas, Čehijas un Brazīlijas parlamentiem.
Iesaistos tik daudzās darba grupās ar mērķi noskaidrot, kuras no šīm visproduktīvāk un aktīvāk strādā, kurās man būs interesanti strādāt un kuru darbā es visvairāk justu savu pienesumu. Sevis izvēlētās parlamentu sadarbības grupas iedalu divās daļās – tās, kuras var palīdzēt un ko mācīt mums un kurām varam palīdzēt un ko mācīt mēs. Ar laiku noteikti izdarīšu izvēli par labu aptuveni 5-7 darba grupām, kuras visprecīzāk atbildīs maniem augstākminētajiem kritērijiem.
Novembra vidū ar kolēģēm Lolitu Čigāni un Rasmu Kārkliņu realizējām mūsu kopideju un Vienotības frakcijas telpās sarīkojām pirmo Vienotības biedru un citu interesentu darba grupu pašvaldību darbu regulējošo likumu grozījumu izstrādāšanai. Līdz šim ir notikušas divas sēdes un trešā tiek plānota 2012. gada janvāra vidū, atsākoties ikdienas darba ritmam Saeimā. Ar darba grupas aktualitātēm, plāniem un padarīto varat iepazīties manā mājas lapā vai pēc katras sēdes pieprasot sēdes atskaiti manam palīgam Mārtiņam Smalkajam (martins.smalkais@saeima.lv). Vienotības biedriem atskaite tiks nosūtīta automātiski.
Esmu saņēmis nelielu kabinetu (dalu to kopā ar kolēģi Alekseju Loskutovu), datoru un printeri, caurlaides, informatīvos materiālus, piekļuvi Saeimas iekštīklam, personisko Saeimas e-pasta adresi un citas darbam noderīgas lietas. Kancelejas preces un saimniecības lietas deputāts pērk pats no deputāta algas.
Manuprāt, būtiskākie 11.Saeimas rudens sesijā pieņemtie likumi:
1. Pieņemts valsts budžets 2012. gadam.
Saeima 15. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu „Par valsts budžetu 2012.gadam” un grozījumus 29 likumos, kas saistīti ar valsts budžetu.
Nākamajā gadā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 4,516 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 4,641 miljardu latu apmērā. Mērķdotācijas pašvaldībām plānotas 210,7 miljonu latu apmērā. Gada vidējā inflācija plānota 2,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Budžeta konsolidācijas pasākumi šogad praktiski neskars nodokļu jomu, tiks saglabāti arī līdzšinējie nodokļu atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minums tāpat kā šogad būs 45 lati un atvieglojums par apgādībā esošu personu 70 lati mēnesī.
2. Saeimā pieņemtais Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums uzliek pienākumu iedzīvotājiem deklarēt savu mantu un fiksēt skaidras naudas apjomu, tādējādi ierobežojot pelēko ekonomiku, kas kropļo konkurenci un traucē korupcijas apkarošanai.
3. Ar Saeimas izdarītajiem grozījumiem Krimināllikumā pilnībā tiek izslēgts soda veids – nāves sods. Tādējādi Latvija ir izpildījusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokolā noteikto un atteikusies no nāvessoda piemērošanas arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā.
4. Kravas auto vadītājiem Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanai būs iespēja pieteikties elektroniski, tā izvairoties no ilgstošas dīkstāves pierobežā. To paredz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavotie grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā.
5. Juridiskās komisijas dienas kārtībā ir grozījumi Krimināllikumā – tie paredz attiekties no padomju laika mantojuma Krimināllikumā, mazināt sodus par mantiskiem noziegumiem un plašāk ieviest brīvības atņemšanai alternatīvus sodus.
6. Turpinās arī pagājušajā Saeimā aizsāktais darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem, kas risinās vairāk nekā desmit gadu laikā uzkrātās problēmas, tostarp dubultpilsonības jautājumu, pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem.
7. Izmaiņas gaidāmas arī Saeimas darba organizācijā – otrajā lasījumā atbalstīta atteikšanās no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, tiks pārskatīts arī Saeimas komisiju saraksts. Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī iniciatīvu, kas paredz tiesības ne mazāk kā 5000 Latvijas pilsoņiem iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu.
8. Grozījumi Iesniegumu likumā paredz mazināt tiesu noslodzi un novērst situāciju, kad persona par saņemto atbildi var tiesāties vairākkārt. Plānots, ka lietas par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību turpmāk izskatīs tikai vienā tiesu instancē – Administratīvajā rajona tiesā.
Arī turpmāk esi laipni aicināts manā mājas lapā www.ingmarscaklais.lv sekot līdz manai darbībai Saeimā un maniem viedokļiem par notiekošo Latvijā – gan politikā, gan citās dzīves jomās.
Turpinu tikties ar iedzīvotājiem, uzklausīt viedokļus, problēmas un idejas, kā arī rīkot ekskursijas Saeimā. Ja tevi kaut kas ko šī visa interesē, lasi mājas lapā www.ingmarscaklais.lv vai sazinies ar manu palīgu Mārtiņu Smalko – e-pasts: martins.smalkais@saeima.lv , tel. 26757207.
Interneta portālā GudrasGalvas.lv pieejama jauna sadaļa – „Nedēļas deputāts”. Simt nedēļu laikā portāla apmeklētāji varēs tuvāk iepazīt katru no 11. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, portālā uzdodot deputātiem jautājumus un saņemot uz tiem atbildes, kā arī noskaidrojot ievēlētā tautas kalpa uzskatus par aktuāliem jautājumiem.
Pirmā „Nedēļas deputāte” bija Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kurai sekoja abi priekšsēdētāja biedri – Inga Bite (ZRP) un Andrejs Klementjevs (SC). Visus nākošos „Nedēļas deputātus” izvēlēsies portāla lietotāji balsojot mājas lapā GudrasGalvas.lv.
No 2011. gada 29. decembra līdz 2012. gada 5. janvārim arī man, kā septītajam pēc kārtas, ir iespēja būt GudrasGalvas.lv „Nedēļas deputāta” godā. Portālā iespējams noskatīties pāris minūšu garu videointerviju, kurā var dzirdēt ar manu viedokli par atklātajiem balsojumiem un citām šī brīža aktualitātēm. Portāls sniedz Jums iespēju uzdot man jautājumus, sekot līdz manām aktivitātēm miniblogu portālā twitter.com, kā arī iepazīties ar manu CV.
GudrasGalvas.lv ir viens no instrumentiem, kas nodrošina iespēju uzdot tiešus jautājumus, sekot aktualitātēm un piedalīties. Kamēr šie pamatprincipi būs svarīgi veidotājiem, es viņus vienmēr atbalstīšu. Aicinu to darīt arī Tev!
Paldies GudrasGalvas.lv organizatoriem un visiem, kas balsoja par mani kā Nedēļas deputātu!
AKTUĀLĀKAIS PILSONĪBAS LIKUMA GROZĪJUMU PIEŅEMŠANAS PROCESĀ
Ziņoju visā pasaulē Latvijai lojāliem cilvēkiem, kuri pagaidām vēl dažādu apsvērumu dēļ oficiāli nav Latvijas pilsoņi, bet sirdī mūžam tādi jūtas – darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem rit pilnā sparā un ejam lieliem soļiem uz priekšu.
Šobrīd Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti ir vienojušies par formu kā strādāt pie Pilsonības likuma grozījumiem. Precīza darba procedūras izstrāde ir būtiska, veicot jebkuru uzdevumu. Prieks, ka pamati ir stabili.
Esam saņēmuši un turpinam saņemt daudz konkrētus un arī nekonkrētus priekšlikumus, padomus, ieteikumus, aizrādījumus, utt. Lielu darbu ir paveikuši Ministru kabineta (MK) darbinieki, kas 21. decembra apakškomisijas sēdē prezentēja MK sēdē pieņemtos grozījumus. Diemžēl jāatzīst, ka arī šajā situācijā pierādījās ministriju nespēja savstarpēji sadarboties un strīdus jautājumus risināt ārpus Saeimas telpām. Šie strīdi var būt par pamatu topošo likuma grozījumu iespējamiem „zemūdens akmeņiem”, kuri var radīt problēmas gan grozījumu pieņemšanas procesā, gan likuma izpildes procesā.
Strauji tuvojas priekšlikumu iesniegšanas termiņš 2. lasījumam – 2012. gada 1. janvāris. Tas nozīmē, ka atlicis būs vēl tikai viens Pilsonības likuma grozījumu apspriešanas posms.
Jāatzīst, ka no līdz šim iesniegtajiem priekšlikumiem ļoti daudzi ir nepieņemami. Piemēram, „Saskaņas Centrs” priekšlikumi, kuri paredz piešķirt pilsonību automātiski visiem nepilsoņu bērniem, kuri dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta un dubultpilsonības ierobežojumu atcelšanu (tajā skaitā arī Krievijas Federācijas pilsoņiem). Bīstami ir tas, ka „Saskaņas Centra” 11. Saeimas frakcija uzskata, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājušie 20 gadi ir pietiekams termiņš, lai atceltu ierobežojumus iegūt pilsonību naturalizācijas ceļā tiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri pēc 1991. gada bija Latvijas Komunistiskās partijas biedri vai VDK darbinieki.
Dažu mēnešu laikā paredzēts caurskatīt visus iesniegtos priekšlikumus un izstrādāt Pilsonības likuma grozījumus galīgajā variantā. Diemžēl laika trūkuma dēļ nāksies pārcelt janvāra vidū plānoto konferenci par Pilsonības likuma grozījumiem. Galvoju, ka konference, neskatoties uz laika trūkumu, notiks pirms galīgās likuma grozījumu redakcijas pieņemšanas Saeimā. Šobrīd konference tiek plānota februāra beigās sadarbībā ar Latvijas Universitāti.
Paldies visiem, kuri jau ir paspējuši iesaistīties un palīdzēt Pilsonības likuma grozījumu tapšanā. Taču vēl joprojām atgādinu, ka labprāt uzklausīšu jebkuru viedokli tādēļ, ja tev tāds ir – neturi pie sevis!
Nu jau par ikgadēju tradīciju kļuvis Ziemassvētku sajūtas gūt arī Saeimā starp kolēģiem un draugiem. Arī šogad rūķīši bija parūpējušies, lai Saeima vismaz Ziemassvētkos šķistu draudzīgāka un atvērtāka katram garāmgājējam un apmeklētājam.
Jēkaba ielā pie Saeimas nama 22. decembrī norisinājās radošā Ziemassvētku darbnīca, kurā tapa svētku pārsteigumi bērniem no ģimenēm, kurām līdzcilvēku atbalsts šobrīd ir nepieciešams visvairāk. Ziemassvētku melodijām skanot, Saeimas deputāti, darbinieki un brīvprātīgie palīgi glazēja piparkūkas, piepildīja kārumu paciņas un izgreznoja rūķu cepures. Šīs dāvaniņas papildinās tos ziedojumus, kas Saeimā savākti ikgadējās labdarības akcijas ietvaros. Paldies Latvijas Samariešu apvienībai par lielisko organizāciju un sirsnīgo attieksmi.
Neilgi pirms Saeimas sēdes beigām izsludinātajā pārtraukumā deputātus un Saeimas darbiniekus ar Ziemassvētku dziesmām priecēja vokālais ansamblis. Saeimas kafejnīcas darbinieces bija parūpējušās par piparkūkām un karsto upeņu dzērienu.
Jāpiemin, ka svētku sajūtu radīja arī apziņa, ka tiek slēgta 11. Saeimas rudens sesija – laiks, kad pārdomāt izdarīto un neizdarīto, kā arī pēdējais brīdis ieplānot darbus nākamajam darba cēlienam, ja tas vēl nav izdarīts.
Priecīgus, gaišus Ziemassvētkus un labiem darbiem un nedarbiem bagātu Jauno 2012. gadu! Šodien to teicām visi viens otram.
Man kā 11. Saeimas deputātam mandāts tika apstiprināts tikai 2011. gada 3. novembra Saeimas sēdē. Diemžēl jau pirmajā dienā „iepazinos” ar jaunā likumdevēja pārstāvju nekaunīgāko daļu.
Šai sēdē deputāta Andreja Elksniņa (Saskaņas Centrs, turpmāk SC) runas laikā izmantoju man Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rullī 71. punktā noteiktās deputāta tiesības uz starpsaucieniem.
Taču deputāts Andrejs Elksniņš (SC), vai nu nepārzinot Kārtības ruļļa normas par deputāta tiesībām un pienākumiem, vai arī aiz iedzimtas vai iegūtas nekaunības, pārkāpa minēto 71. punktu, uzsākot ar mani sarunu no tribīnes, izsakot man adresētus diskriminējušus un cieņu aizskarošus izteicienus un norādot, ka man nav tiesības uz starpsaucieniem, jo deputāts esmu tikai pirmo dienu. No tā secinu, ka esmu diskriminēts pēc deputāta amatā iecelšanas termiņa.
Notikušajam par pierādījumu kalpo attiecīgās Saeimas sēdes stenogrammas fragments: „[..]Es šajā gadījumā visnotaļ atbalstu atklātas vēlēšanas, jo tik tiešām man ir apriebies skatīties, kā koalīcija nespēj vienoties par jautājumiem - ne attiecībā uz Saeimas Prezidija vēlēšanām (un tas ir secinājums, mēs redzam sekas), ne attiecībā uz (Troksnis. Starpsaucieni. No zāles dep. I. Čaklā starpsauciens.)... Jūs tikko... vispār šodien pirmo dienu atnācāt. Ko jūs te runājat? (Aplausi.) Ne arī attiecībā uz citiem jautājumiem.[..]”
Pēc konsultācijām ar pieredzes bagātākiem kolēģiem nolēmu izmantot man piešķirtās deputāta tiesības un 8. novembrī vērsos ar iesniegumu Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (turpmāk - Komisijā), lūdzot ierosināt lietu pret deputātu Andreju Elksniņu un izvērtēt notikušo.
16. novembrī saņēmu Komisijas atbildes vēstuli, kurā tiku informēts, ka Komisijas deputāti savā tās pašas dienas Komisijas sēdē ir izskatījuši manu iesniegumu, bet būtiskus Kārības ruļļa vai deputātu ētikas kodeksa pārkāpumus nav konstatējuši. Kolēģi centās mani mierināt, sakot, ka Komisijai deliģētais partijas „Saskaņas Centrs” deputāts mutiski aizrādīs savam frakcijas kolēģim, kā arī aicināja mani izturēties ar sapratni pret jauno deputātu pieredzes trūkumu.
Tā kā atbildes vēstulē nebija man pieņemamu argumentu un faktu, vērsos pie Komisijas darbiniekiem ar lūgumu noklausīties 16. novembra sēdes audioierakstu. Noklausījos. Prieks bija neviltots!
Pēc audioieraksta noklausīšanās secināju, ka deputāti, svētku gaisotnē izskatot manu iesniegumu, nav diskutējuši un vērtējuši manu iesniegumu pēc būtības, līdz ar ko, manuprāt, lēmums neierosināt lietu un nepiemērot deputātam Elksniņam Kārtības rullī paredzētās sankcijas, nav adekvāts.
Lai arī Tu sajustu svētku gaisotni, piedāvāju arī Tev iespēju iepazīties ar Komisijas 16. novembra sēdes audioierakstu.
Šā gada 1. decembrī vērsos Komisijā ar atkārtotu lūgumu izskatīt manu 8. novembra iesniegumu un šoreiz to izvērtēt pēc būtības. Vērsu Komisijas deputātu uzmanību uz Kārības rullī noteikto deputātu iesniegumu izskatīšanas kārtību, kas paredz, ka lietu pret deputātu, pret kuru vērsies cits deputāts, nevar neierosināt.
Dienu pēc 21. decembra Komisijas sēdes, kurā tika izskatīta deputāta Elksniņa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta un uz kuru bijām aicināti gan es, gan deputāts Elksniņš, bet, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevarēju apmeklēt, saņēmu Komisijas vēstuli ar paziņojumu, ka Komisijas deputāti ir izskatījuši lietu, uzklausot A. Elksniņa viedokli un ņemot vērā abos manos iesniegumos minētos faktus, un nolēmuši lietu slēgt nepiemērojot deputātam Elksniņam nevienu no Kārtības rullī paredzētajām sankcijām.
Vēl joprojām uzskatu šo lēmumu par netaisnīgu, nepamatotu un neadekvātu. Pie tam minētajam deputātam pašos pamatos nav skaidrs ko pieklājas vai nepieklājas teikt, kur nu vēl ko drīkst vai nedrīkst. Un ne tikai no tribīnes, bet arī Saeimas komisiju darba laikā.
Jaunības neapdomība, vāji nervi un nespēja savaldīties nav vērā ņemami iemesli, kas attaisno rupjību un nekaunību. Centīšos arī turpmāk norādīt uz šīm „kļūdām”. Turpinām cīnīties par taisnību un labāku Saeimu!
Kaut arī par Saeimas deputātu esmu ievēlēts no Vidzemes vēlēšanu apgabala, līdzīgi kā esmu to darījis iepriekš, uz palīgāsaucienu atsaucos, nešķirojot, vai braucu pie saviem tiešajiem vēlētājiem vai vienkārši pie cilvēkiem grūtībās.
Šoreiz sauciens nāca no Dobeles, kur jau vairāk kā 20 gadus veiksmīgi darbojas Dobeles rajona bērnu un jauniešu centra teātris „Pitons” http://www.teatrispitons.lv/ un Starptautiskais amatieru teātra festivāls ar tieši tādu pašu nosaukumu.
Problēmas būtība – teātrim tiek atņemtas telpas, kur šie mākslas entuziasti darbojušies jau padsmit gadus. Tas tiek darīts nekorekti, agresīvi un bez vērā ņemamas argumentācijas. Tas liek domāt, ka šīs gan Dobelei, gan visai Latvijas svarīgās struktūras laika gaitā, lēnām, bet mērķtiecīgi tiks likvidētas.
Strīds starp Dobeles novada domi un teātri „Pitons” tika risināts 21. decembra Dobeles novada domes Izglītības un kultūras komitejas sēdē. Jau iepriekš biju lūdzis domes priekšsēdētāju Andreja Spridzāna kungu, lai uzaicina mani uz sēdi, kur šis jautājums tiks skatīts. Komitejas darbā piedalījās domes deputāti un pašvaldības darbinieki. Savu situācijas redzējumu pauda arī teātra vadītāja Velga Līce.
Diemžēl sarunas gaitā nonācu pie šādiem secinājumiem:
1) problēmas risināšanā tiek pieļautas milzīgas kominikācijas kļūdas. Komunikācija nav uzsākta pietiekami laicīgi un bieži vien tiek izmantota agresīva leksika, kas nekādi neveicina abu pušu veiksmīgu sadarbību un izpratni;
2) no Dobeles novada domes puses nav pietiekami objektīvu argumentu (vai arī tie netiek izpausti), kas pārliecinātu, ka citu iespēju, kā vienīgi šo telpu atstāšana, – nav;
3) pašvaldības piedāvātās pagaidu telpas neatbilst teātra veiksmīgas un produktīvas darbības nodrošināšanai un turpināšanai.
Sakot paldies par iespēju komitejas sēdē izteikties arī man, nobeigumā atkārtošu to, ko teicu arī atbildīgajām amatpersonām: vēršu visu klātesošo, pirmkārt - deputātu uzmanību uz faktu, ka teātra darbība ir uz viņu sirdsapziņas un tā likvidācijas gadījumā, tieši viņiem nāksies uzņemties par to atbildību. Pat, ja tas notiks pēc laika, pirmsākums būs bijis tieši šis laiks, kad tiek pieņemti neizdiskutēti un netālredzīgi, bet spītīgi lēmumi.
Šā gada 20. decembrī, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) telpās notika LU SZF, portāla "Politika. lv" un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas rīkotā publiskā diskusija, uz kuru tika aicināti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē otrajai kārtai izvirzītie septiņpadsmit NEPLP kandidāti.
Diskusijas gaitā bija plānots apspriest šādas tēmas:
1. Kādas izmaiņas Latvijas elektroniskos medijus ir skārušas globalizācijas
un digitalizācijas iespaidā;
2. Latvijas elektronisko mediju ilgtermiņa attīstība;
3. Sabiedrisko mediju attīstības koncepcija;
4. Elektronisko mediju ietekme uz kopējo mediju tirgu;
5. Mediju likumdošanas attīstība.
Laika trūkuma dēļ diemžēl visas tēmas netika pietiekami apspriestas un visiem kandidātiem nebija iespēja detalizēti paust savu viedokli katrā no jautājumiem. Iespējams, dažiem pretendentiem tas bija pozitīvs pavērsiens – ļāva nesarunāt muļķības. Bet tas, lai arī paliek tikai mans secinājums.
Par nožēlu jāsaka, ka interesentu loks bija salīdzinoši mazs. Pat no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas bija ieradušies vien četri deputāti.
Paldies diskusijas organizatoriem par ieguldījumu šai sabiedrībai svarīgā lēmuma pieņemšanas procesā! Paldies arī pasākuma vadītājam par īpaši korekto darba formu!
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19. decembra komisijas ārkārtas sēdē atklāti balsojot, izvirzīja septiņpadsmit kandidātus darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP).
Atļāvos nepiekrist kolēģu priekšlikumam noteikt kandidātu skaitu virzībai uz otro atlases kārtu, jo uzskatu, ka tādā veidā tiek ierobežotas manas tiesības izteikt personīgu atbalstu visiem man pieņemajamiem kandidātiem. Tā vietā ierosināju otrajai kārtai virzīt tikai tos kandidātus, kuri saņēmuši vairāk par pusi no komisijas deputātu balsīm. Diemžēl mans ierosinājums tika noraidīts un balsojot deputāti lēma par 15 kandidātu virzīšanu 2. kārtai, bet, ja vairākiem šo sarakstu noslēdzošajiem kandidātiem balsu skaits būs vienāds, tālākai kandidatūras vērtēšanai tiks virzīti visi, kuriem balsu skaits būs vienāds.
14 kandidāti ieguva vairāk nekā pusi komisijas deputātu balsu, un tie ir Anita Brauna, Ainārs Dimants, Aija Duļevska, Māra Eglīte, Gints Grūbe, Pēteris Krilovs, Andris Mellakauls, Aleksandrs Mirlins, Dainis Mjartāns, Ilmārs Muuls, Rita Našeniece, Ilze Strenga, Rolands Tjarve un Ivars Zviedris. Otrajai kārtai tika virzīti vēl trīs kandidāti, kuri ieguvuši četras balsis - divi pašreizējie padomes locekļi Dace Buceniece, Sergejs Kārītis, un arī Andris Ķēniņš.
Deputāti vienbalsīgi atbalstīja NEPLP kandidātu izvērtēšanas otro kārtu nesasteigt un rīkot publiskās debates ar kandidātu dalību, kā arī uzaicināt sabiedriskās organizācijas un interesentus, lai uzklausītu viņu viedokļus gan par principiem, gan par kritērijiem. Debatēsim, protams, arī par kandidātiem, arī viņu plusiem un mīnusiem. Tikai pēc tam Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lems, cik un kuri kandidāti tiks virzīti tālākai izvērtēšanai Saeimai.
Paldies visiem, kuri palīdz pieņemt lēmumus, izsaka viedokli par kandidātiem un procedūru, kā arī ir ieinteresēti labākā iespējamā padomes sastāva ievēlēšanā. Šis ir ļoti nozīmīgs 11. Saeimas darba pienākums un ceru, arī lielākā deputātu daļa to apzinās.
Šā gada 16. decembrī Vienotības Saeimas frakcijā notika jau otrā 11. Saeimas deputātu Lolitas Čigānes, Rasmas Kārkliņas un manis, Ingmāra Čaklā, organizētā Vienotības biedru un citu interesentu darba grupa grozījumiem pašvaldību darbu regulējošajos likumos.
Pirmajā sēdē, kas norisinājās 25. novembrī, klātesošos informējām par mūsu kā deputātu vīziju par to, kāpēc šī darba grupa vajadzīga un kādā veidā tai vajadzētu strādāt. Esam plānojuši uzrakstīt katras darba grupas sēdes detalizētu pārskatu, kuru var saņemt, nosūtot personīgu pieprasījumu manam palīgam Mārtiņam Smalkajam uz e-pasta adresi: martins.smalkais@saeima.lv. „Vienotības” kolēģi tādu saņem automātiski visi.
Paldies visiem, kuri nenobijās, saņēmās un ieradās arī uz otro darba grupas sēdi. Īpaši interesantu šo sēdi padarīja Ķekavas novada domes deputāta Ilgoņa Leišavnieka atskats uz pirmajā darba grupas sēdē izrunāto - prezentācija par deputātu skaitu pilsētu un novadu pašvaldībās un darbu pašvaldību izpildinstiūcijās.
Sēdes turpinājumā darba grupas dalībnieki tika aicināti diskutēt par Saeimā iesniegto priekšlikumu noteikt, ka pašvaldības ieceļ skolu direktorus uz četriem gadiem ar iespēju tikt apstiprinātiem atkārtoti. Diskusijas pamatā tika aicināts atbildēt uz jautājumu, vai šāda reforma vairotu izglītības kvalitāti jeb tieši pretēji - pavērtu ceļu iespējamai subjektīvai pieejai? Paldies deputātes Inas Druvietes palīgam Didzim Šēnbergam par profesionālo, uz faktiem un argumentiem balstīto viedokli.
Ar detalizētāku darba grupas otrās sēdes gaitu, izskanējušajiem viedokļiem un informāciju par nākotnes plāniem iespējams iepazīties jau iepriekš minētajā veidā – mans palīgs Mārtiņš Smalkais labprāt nosūtīs sēdes pārskatu tieši Tev.
Turpinām darboties un aicinām arī citus būt aktīviem!
Turpinot 10. Saeimā aizsāktās tradīcijas, sākot darbu jaunievēlētajā Saeimā, publiski aicināju visus interesentus uz ekskursiju Saeimā. Atsaucība liela, bet vienmēr esam gatavi satikt daudz vairāk interesentu!
Šoreiz ekskursiju organizēju pašās darba dienas beigās plkst. 17.00, kad oficiāli Saeima ir slēgta pat darbiniekiem. Taču šo ekskursijas tūri Saeimas ēkā īpaši interesantu padarīja fakts, ka Saeimas sēde budžeta pieņemšanas dēļ bija ieilgusi līdz pat 17.20, līdz ar to ēkā bija gan darbinieki, gan visi deputāti, un maniem viesiem bija iespēja redzēt Saeimas sēdes noslēgumu. Kamēr pats vēl pildīju deputāta pienākumus, mans palīgs Mārtiņš Smalkais un Saeimas Protokola nodaļas darbiniece Gunta Gaigala maniem ciemiņiem parādīja Saeimas galvenās telpas - zāles.
Vēlāk, jau manā vadībā, apciemojām arī komisiju telpas, dāvanu vitrīnas, kafejnīcu u.c. telpas. Visbeidzot ekskursija turpinājās diskusiju formātā – „Vienotības” frakcijas sēžu zālē pie vīna glāzes un kliņģera, kur stāstīju klātesošajiem par savu un kolēģu darbu Saeimā un politiskajām aktualitātēm. Protams, ar prieku atbildēju uz visiem jautājumiem. Šoreiz vairākums ekskursantu bija juristi vai ekonomisti, tāpēc sarunas bieži izvērtās profesionālākas nekā tikai papļāpāšana.
Paldies visiem, kuri ieradās! Tiem, kuri vēlējās, bet netika- tiekamies nākamajā reizē. Jebkurā gadījumā - paldies visiem, kuri grib uzzināt un izprast!
Šobrīd nākošā ekskursija vēl nav precīzi ieplānota, bet par to noteikti tiks ziņots iespējami laicīgi šeit pat - mājas lapā.
MANS PAZIŅOJUMS PRESEI
PĒC RLB VADĪBAS KĀRTĒJĀM NEPATIESĪBĀM
Joprojām neesmu saņēmis paskaidrojumu, kādēļ apturētas manas biedra tiesības. Manuprāt, Rīgas Latviešu biedrības (RLB) vadības dezinformācijas kampaņa liecina, ka nav atrasts ilgtermiņa risinājums biedrības naudas plūsmas nodrošināšanai un pirms bankrota tiek meklēti vainīgie, jo vēl vēlāk tas kļūtu pilnīgi neloģiski.
Jaunajā valdē strādā trīs iepriekšējās valdes locekļi – Aivars Smagars, Marija Heislere-Celma un Skaidrīte Naumova, tādēļ ir nesaprotama pašu iepriekšpieņemtajiem lēmumiem pilnīgi pretrunīga interpretācija.
Iespējams, situācija ir nonākusi tik tālu, ka RLB pilnsapulcei jālemj par sava nama atdošanu valstij. Iespējams, ir jāatzīst, ka biedrība pati to nav spējīga apsaimniekot.
Kredīts un RLB finanšu situācija
Par RLB priekšsēdētaju tiku ievēlēts brīdī, kad ekonomiskās krīzes dēļ aptuveni piecas reizes samazinājās biedrības maksas pakalpojumu apjoms. Drīz atklājās, ka uzkrāts arī liels nodokļu, soda naudu un saimniecisko izdevumu parāds. Paņemot 143 410 Ls (198959,33 EUR) lielu kredītu, parādi tika dzēsti. Vēl ap simts tūkstoši latu tika rezervēti hosteļa būvniecībai un iekārtošanai. Kredītu bez ķīlas banka nedeva, tādēļ biedrības nams tika par šo summu ieķīlāts. Visus lēmumus pieņēma pilnsapulce, tajā skaitā pašreizējās valdes un domes locekļi. Cita risinājumu nebija. Ja tagad valdes locekļi apgalvo, ka varēja bez kredīta iztikt, rodas jautājums - kādēļ tad viņi toreiz to nepiedāvāja? Parādi liedza pretendēt uz ES un valsts finansējumu dažādiem projektiem un draudēja ar tiesu darbiem, īpašumu apķīlāšanu un nonākšanu zem izsoles āmura.
Pēc manas atkāpšanās jaunā valde Gunta Gailīša vadībā nespēja sniegt tālāku pamatojumu kredīta izmantošanai, un banka pieņēma lēmumu neizsniegt rezervēto summu hosteļa izveidošanai. Galvenais iemesls - nav novērsta galvenā problēma saimnieciskajā jomā – biedrība tērē vairāk nekā nopelna un nedara neko, lai šo situāciju kardināli mainītu. RLB ziņas par īstermiņa parādu samazināšanos par 33537 Ls neatbilst patiesībai. Pirmkārt, biedrība šobrīd ir aizņēmusies ap 26000 Ls no viena īrnieka gadu uz priekšu, norādot to kā ienākumu līdz gada beigām. Otrkārt, nav maksāti nodokļi, bet panākta nodokļu maksājumu pārcelšana uz nākamo gadu arī padsmit tūkstošu latu apmērā. Kopā tas ir vismaz 40000 Ls. Pieņemot šādus risinājumus, valde rīkojusies pretēji statūtiem vai vismaz labas pārvaldības principiem, jo jebkurš kredīts, manuprāt, būtu jāizdebatē vismaz organizācijas domē.
Valde ir uzlikusi ierobežotu pieejamību SIA „Debets” veiktajam ziņojumam, jo tajā parādās ieteikumi ieņēmumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai, kas ir tieši tie paši ieteikumi, ko mēs, iepriekšējā vadība, centāmies iedibināt.
Hosteļa izbūve RLB nama C korpusā
Nenoliedzu, ka ideja izveidot hosteli RLB nama C korpusā pieder man. Šī doma tika apspriesta vēl iepriekšējā domē, pēc tam arī jaunajā domē un valdē. No apspriedēm radās priekšlikums pilnsapulcei, ka galīgais lēmums par hosteļa izveidi būs tikai tad, kad būs pelnošs biznesa plāns un arhitekta pilnībā saskaņots projekts. Projekta izstrādei Valde no vairākiem kandidātiem izraudzījās arhitektu Gitu Kociņu. Par projekta izstrādi un tapšanu kopā ar minēto arhitekti notika konsultācijas Rīgas pilsētas Būvvaldē, kas ieteica veikt projekta attīstību pa posmiem, jo visa projekta saskaņošana kopumā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim ir ļoti ilga. Tāpēc tika saņemta Būvvaldes atļauja telpu vienkāršotajai renovācijai, un šāds dokuments atrodas biedrības lietvedībai. Šī būvvaldes atļauja deva tiesības nojaukt iekšējās „nenesošās” starpsienas un izveidot grīdu vienā līmenī visā telpā.
Divās talkās mēs iznesām ārā gružus, starpsienas un izlauzām dubultās grīdas. Tam visam ir Būvvaldes atļauja, kas atrodas biedrības dokumentācijā.
Vienīgais trūkums līdz ar bankas atteikumu ir tas, ka negūstam peļņu no nerealizētā projekta. Taču, kamēr biju priekšsēdētājs, netika iztērēts neviens santīms no hostelim rezervētas bankas kredīta daļas. Bez tam - pirms rekonstrukcijas darbu sākšanas aptuveni 400 m2 lielās telpas bija tukšas, īrnieku nebija. Labākajā gadījumā mēs par tām varējām saņemt vienu latu par kvadrātmetru mēnesī. Tā nav summa, kura glābtu biedrību šajā situācijā, kad katru mēnesi ir tūkstošiem latu ieņēmumu pārtēriņš.
Arī šobrīd, līdz ar ekonomikas atveseļošanos uz ilgtermiņa līguma pamata var atrast īrniekus, kas telpas arī šādā stāvoklī sakārtos un izmantos.
Nevienā lēmumā neesmu pārkāpis savas pilnvaras. Tika realizēti tikai un vienīgi valdes un domes lēmumi, un 2010. gada 27. jūlija ārkārtas pilnsapulces lēmums:
„Rīgas Latviešu biedrības (RLB) biedru pilnsapulce, saskaņā ar RLB statūtu 7.2.5. punktu, ar mērķi dzēst visus RLB parādus un investēt RLB nama „C” korpusa (sētas mājas) remontam un komunikāciju nomaiņai, nolemj, ka RLB uzņemas saistības līdz 250 000 Ls (divi simti piecdesmit tūkstošiem latu), nepieciešamības gadījumā ieķīlājot RLB nekustamo īpašumu vai tā daļu.
RLB biedru pilnsapulce uzliek par pienākumu RLB Valdei visus lēmumus par RLB uzņemto saistību jautājumiem apstiprināt RLB Domē un pēc galējā lēmuma pieņemšanas informēt RLB biedrus par pieņemtajiem lēmumiem.”
Biedrības pastāvēšanas jēga
Tomēr biedrības finanšu un saimnieciskais stāvoklis ir tikai sekas. Cēlonis ir pilnīgs ideoloģijas trūkums un atkāpšanās no biedrības mērķiem, tostarp: 3.1.1. sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu; 3.1.2. veicināt latviešu nacionālās piederības un valstiskās apziņas nostiprināšanos; 3.1.3. sekmēt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību. Kā redzams, biedrības mērķi ir īpaši aktuāli tieši šajā laikā un bija par pamatu tam, ka manā laikā biedrībā ienāca vairāk nekā 200 jaunu biedru.
Gunta Gailīša runas par „nekādu jaukšanos politikā” nevar attiecināt uz biedrības mērķiem, kas ir tieši saistīti ar latviešu valodu, kultūru un vēsturisko apziņu! Es piekrītu, ka biedrība nav politiska organizācija, bet tai ir sava politika – savi mērķi un statūti. Biedrībai nav jēgas, ja tā nepilda savas tiešās funkcijas!
Piemēram, man un daudziem citiem domniekiem nav pieņemama „Saskaņas Centra” vadītās Rīgas pašvaldības „Rīgas pieminekļu aģentūras” vadītāja un, vienlaicīgi, RLB priekšsēdētāja Gunta Gailīša vēlme uzcelt cara Aleksandra I 1812. gada uzvarai pār Napoleonu veltīto Uzvaras kolonnu Jēkaba laukumā. Jājautā - vai šis laiks ir piemērotākais Krievijas impērijas pieminekļu atjaunošanai? Un vai tie vispār ir Latvijai vajadzīgi? Vai tiešām Rīgas Latviešu biedrības nams jāglābj par tādu cenu?
Domāju, ka Nacionālās identitātes komisijas vēlme apspriest šo jautājumu bija galvenais iemesls manas bijušās vietnieces Ieva Nikoleta Dāboliņas izslēgšanai, par ieganstu uzdodot viņas rakstīto feļetonu.
Jautājums – vai biedrība turpinātu eksistēt, ja tai nebūtu greznais nams Merķeļa ielā? Ja 1989. gadā atjaunotā Rīgas Latviešu biedrība šo namu saņēma no valsts, bet to vairs nespēj apsaimniekot, būtu tikai godīgi, ja šo namu atdotu valstij atpakaļ. Tālāk valsts var lemt, vai šai organizācijai ar viņas funkcijām un darbības principiem ir tiesības šajā namā saimniekot kā īrniekiem vai citādi.
Ingmārs Čaklais
P.S. 2011. gada 20. jūlijā iesniegtais RLB priekšsēdētāja atkāpšanās raksts: http://ej.uz/42xv”
Pielikumā: RLB kopbilde. 2010. gada ārkārtas pilnsapulce, kas sasaukta, lai atbilstoši statūtiem lemtu par kredīta ņemšanu. Bildē arī vairākums no šībrīža valdes un domes sastāva. Arī vadītājs G.Gailītis un vietnieks A.Smagars.
Ir ļoti grūti aizstāvēties. Īpaši, ja neko sliktu neesi ne domājis, ne darījis, bet tevi apvaino, pat nepiedāvājot aizstāvēties.
Tieši tā notika, kad Rīgas Latviešu biedrības (RLB) vadība izplatīja publisko paziņojumu par manu biedra pilnvaru apturēšanu. Bez brīdinājuma, bez pamatojuma un loģikas. Vienpusējs viedoklis visos medijos un nekāda interese par tavu viedokli.
Izmantoju vienīgo instrumentu, kas man atlika – nosūtīju presei savu publisko paziņojumu:
„Ingmāra Čaklā paziņojums presei.
Vēršu Jūsu uzmanību, ka Rīgas Latviešu biedrības (RLB) vadības izplatītā un ziņu aģentūras LETA šodien publicētā ziņa „Uz sešiem mēnešiem aptur deputāta Čaklā darbību RLB” satur klaju nepatiesību un apzinātus melus. Šajā sakarā vēlos uzsvērt:
1) Neesmu ne minētā teksta autors, ne tā izplatītājs, un RLB vadība par to ir informēta un zina.
2) RLB domes vakardienas sēdes darba kārtībā nebija iekļauts jautājums par manu biedra tiesību apturēšanu, tāpēc varu tikai izteikt izbrīnu, neizpratni un sašutumu par šādu biedrības rīcību. Acīmredzot patiesība, mani argumenti biedrības biedriem un atkārtots publisks apstiprinājums, ka ar konkrēto tekstu neesmu saistīts, RLB vadībai absolūti neinteresē.
3) Konkrētā rīcība un RLB paziņojums norāda uz vēlmi jebkuriem, arī prettiesiskiem līdzekļiem izrēķināties ar citādi domājošajiem un tiem, kas atklāti norāda uz problēmām, kas agri vai vēlu var novest pie organizācijai letālām sekām.
4) Atkāpjoties no priekšsēdētāja amata š.g. 20. jūlijā, minēju problēmas un to apmēru, kas apdraud ne vien RLB attīstību, bet pat tās pastāvēšanu. Biedrības darbība kopš manas atkāpšanās līdz šim brīdim liecina - nekas nav mainījies, joprojām tērējam vairāk nekā nopelnām, bet tā vietā, lai risinātu patiesi aktuālus un būtiskus jautājumus, biedrības vadība nodarbojas ar dažādiem kopumā nenozīmīgiem sīkumiem. Tostarp – ar manu personību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinu biedrības vadību nekavējoties atcelt savu lēmumu par manu biedra tiesību apturēšanu, atsaukt melīgo un nepatieso paziņojumu presei, kā arī veikt neatliekamos pasākumus biedrības kopējā stāvokļa uzlabošanai atbilstoši RLB statūtos noteiktajam. Ja biedrības dome un vadība to nespēj, aicinu sasaukt ārkārtas Rīgas Latviešu biedrības kopsapulci jaunas domes un vadības ievēlēšanai.
P.S. Laikrakstā „Latvija Amerikā” publicēto tekstu var uzskatīt par izdomātu literāru darbu. Varbūt pat labu, bet noteikti ne manu. Un turpmāk lūdzu ikvienam - par manu ģimeni ķengājošus tekstus nerakstīt un neizplatīt.
Ingmārs Čaklais”
Kā izrādījās, tas bija tikai sākums. Sākums vēl lielākiem vadības meliem.
Vairāki simti cilvēku ceturtdienas rītā, kad Saeimas sēdē bija plānots pieņemt 2012. gada budžetu pirmajā lasījumā, bija pulcējušies pie Saeimas nama, lai iebilstu pret nākamgad plānoto veselības nozares budžetu.
Starp piketētājiem bija daudz cilvēku, kas bija ieradušies ar melniem baloniem rokās, kā arī dažādiem plakātiem, kas vēstīja "Mūsu klusēšana kaitētu jūsu veselībai!!!", "Valdība – mīliet mediķus, jo nebūsiet mūžam veseli!" – tas liecina, ka piketa dalībnienu patiesais mērķis tiešām bija paust vēlmi rosināt pozitīvas izmaiņas, nevis vienkārši kliegt, ka ir slikti.
Pie piketētājiem skaidrot situāciju bija iznākušas gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, gan veselības ministre Ingrīda Circene. Abas uzsvēra, ka konsolidācija līdz ar šo budžetu ir beigusies un turpmāk ir iespēja pakāpeniski veselības aprūpes nozares budžetu palielināt.
Atzīmējot Starptautisko Cilvēktiesību dienu un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas gadadienu, Latvijas tiesībsargs Juris Jansons kopā ar kolēģiem sarīkoja ikgadējo konferenci, kas šogad notika no 7. līdz 9. decembrim Tiesībsarga birojā. Uz to tika aicināti arī manis pārstāvētās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
Saspringtā darba grafika dēļ spēju aiziet vien uz konferences atklāšanu, bet arī šajā daļā izskanēja daudz laba un interesanta. Ar uzrunām uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un žurnāla „Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte.
Ar ziņojumu par labu pārvaldību uzstājās vienmēr intriģējošais eksperts Arvīds Dravnieks un Tiesībsarga biroja galvenā juriskonsulte klātesošajiem ziņoja par aktualitātēm bērnu tiesību jomā. Protams, neizpalika arī ikgadējais tiesībsarga ziņojums par padarīto un ieplānoto. Atziņa pēc dzirdētā – darba ir daudz, vajag tikai darīt. To arī novēlu gan tiesībsargam, gan visiem pārējiem.
„PRET” PAREIZTICĪGO ZIEMASSVĒTKIEM
KĀ OFICIĀLAJIEM VALSTS SVĒTKIEM
1. decembra Saeima sēdē kārtējo reizi noraidīja "Saskaņas centra" (SC) deputātu piedāvātos grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Tai skaitā priekšlikumu, kas paredzēja 7. janvārī svinēt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus. Lai gan tehniski kļūdījos un nobalsoju „par”, šo ierosinājumu, protams, neatbalstu. Par savu kļūdu informēju gan Saeimas prezidiju, gan medijus.
Šī bija viena no reizēm, kad pieredzējušu kolēģu argumentācija no Saeimas tribīnes bija īsa, kodolīga, precīza un balstīta un faktiem. Lai gan biju izlēmis kā balsošu, Inas Druvietes argumentācija mani pārliecināja vēl vairāk. Prieks strādāt kopā ar profesionāliem, pieredzējušiem kolēģiem. Šie ir gadījumi, kad no kolēģa uzstāšanās vienkārši mācos. Paldies!
Saeimas sēdes stenogramma ar Inas Druvietes kundzes runu no Saeimas tribīnes:
„Cienījamie kolēģi!
Šis ir mans devītais gads Saeimā un devītā reize, kad es runāju pret šo likumprojektu. Un es nepateikšu neko jaunu.
Atgādināšu Latvijas svētku, atceres un atzīmējamo dienu ideju. Tie ir visai valstij kopīgi svētki, kuros mēs stiprinām mūsu sabiedrības vienotību, atceramies vēsturi un godinām mūsu kritušos karavīrus.
Šeit nav runa ne par reliģijas brīvību, ne par ticības brīvību, ne par tiesībām atzīmēt jebkura veida svētkus, kad to vēlas gan privātpersonas, gan personu grupas. Šeit ir runa par valsts svētkiem, nevis par konfesionāliem svētkiem. Paskatīsimies savos kalendāros! Tur ir rakstīts „Ziemassvētki”, nevis luterāņu, katoļu, metodistu... un atcerēsimies šo garo uzskaitījumu, kuru vēl pagājušajā Saeimā mums piedāvāja Kārlis Šadurskis. Šeit nav runa par konfesiju! Un, ja mēs ņemtu vērā jūsu piedāvājumu, tad tādā gadījumā mums būtu jāizdara arī grozījums ierakstā, kas ir 24.decembris, un jāprecizē, kuru konfesiju pārstāvji tad šos svētkus svinētu.
Tālāk. Kā zināms, mūsu valstī baznīca ir šķirta no valsts un visas reliģijas mūsu valstī ir vienlīdz cienījamas. Tādā gadījumā kalendārs varētu tikt papildināts arī ar citu konfesiju svētkiem, bet līdz ar to pilnībā mainītos arī princips, pēc kura tad svētki tiek atzīmēti gan mūsu kalendārā, gan arī mūsu dzīvē.
Un visbeidzot. Nevienu norisi, nevienu priekšlikumu mēs nedrīkstam vērtēt atrauti no konteksta. Un pašreiz vairāk par visu mums ir svarīgi stiprināt mūsu sabiedrības vienotību - gan etnisko, gan lingvistisko, gan arī starpkonfesionālo. Un tieši tādēļ, ja mēs Latvijas sabiedrību sadalīsim arī pēc svētku svinēšanas principa, tad kurš teiks, ka tas nāks par labu mūsu sabiedrības integrācijai, ka tas stiprinās mūsu vienotību, ka tas neradīs papildu šķelšanos starp Latvijas cilvēkiem?
Tāpēc, ņemot vērā šos un vēl daudzus citus argumentus, izrādot cieņu visām reliģijām, visām konfesijām, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo pašreizējā situācijā pozitīvu seku šādu svētku iekļaušanai kalendārā nebūs.
Tā nu ir sanācis. Kāpēc? Ko tas dos vai atņems? Un visus citus jautājumus ko varētu vēlēties šodien uzdot, atbildēs nākotne.
Šobrīd, pēc notikušā fakta – savāktajiem aptuveni 200 000 parakstiem, ikvienam Latvijas valstij lojālam pilsonim ir jāizpilda savs pienākums: jādodas uz referendumu un jābalso PRET krievu valodu kā otro valsts valodu.
Tā ir mana pārliecība, tieši tā es darīšu un aicinu visus rīkoties tāpat!
Lūdzu, ieklausieties! Šodien partija „Vienotība”, kopā ar vēl divām politiskajām organizācijām uzrunā Latvijas sabiedrību:
Partiju „Vienotība”, Zatlera Reformu partijas, Nacionālās apvienības
paziņojums
Rīgā, 2011. gada 6. decembrī
Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas neatkarīgās valsts pamats. Kopā ar pārējiem Satversmes pamatprincipiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, tās teritorija ir nedalāma un vara pieder tautai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka Latvijas valsts būtību.
Sekojot tādu politiķu aicinājumiem, kas ir noskaņoti pret Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem, iespējams, ir savākti paraksti referendumam, kura nolūks ir panākt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Šo politiķu mērķis ir izmantot referendumu, lai sašķeltu Latvijas sabiedrību.
Tāpēc „Vienotības”, Zatlera Reformu partijas, Nacionālās apvienības valdes:
aicina visu tautību Latvijas pilsoņus balsot PRET krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties tautas nobalsošanā. Tā mēs vēlreiz apliecināsim un nostiprināsim Latvijas valsts nacionālo un demokrātisko identitāti un latviešu valodu kā kopīgu pamatu visiem Latvijas iedzīvotājiem un saliedētai sabiedrībai;
augstu novērtē to Latvijas krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu tautību politiķu un sabiedrisko darbinieku nostāju, kuri ir aicinājuši neiesaistīties kampaņā pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu;
nosoda mēģinājumus apšaubīt Latvijas valstiskuma pamatus un sašķelt Latvijas sabiedrību;
aicina Latvijas politiskās partijas ieņemt līdzīgu nostāju.
Pēc Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 7. konkursa organizatoru (R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”, Ērgļu novada pašvaldība un biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums”) ielūguma 3. decembrī devos uz Ērgļiem, lai būtu viens no goda žūrijas balvu pasniegšanas reizē.
Minētā konkursa mērķis ir veicināt skolēnu dziļāku interesi par latviešu literatūras klasiķi R. Blaumani un viņa dzīves un darba vietu „Brakiem”, kā arī attīstīt skolēnu radošā un pētnieciskā darba iemaņas. Konkursa dalībnieki ir Latvijas pamatskolu un vidusskolu/ģimnāziju skolēni, vidējo un speciālo mācību iestāžu audzēkņi.
Šis konkurss jau notiek septīto gadu un guvis lielu skolēnu atsaucību, jo ik gadu uz Braku muzeju atceļo vairāk nekā 200 skolēnu domrakstu. Veiksmīgāko darbu autori tiek aicināt uz konkursa noslēguma pasākumu Ērgļos, kur saņem naudas prēmijas un veicināšanas balvas.
Visa konkursa diena norit Blaumaņa zīme: no rīta tikšanas „Brakos”, kur dalībniekus sagaida un izklaidē Velniņi, bet „Braku” saimniece cienā ar tēju un pīrāgiem, ļauj pasēdēt Blaumaņa krēslā pie rakstāmgalda un izredzētajiem - muzicēt uz Blaumaņa klavierēm.
Tad jau viesu ceļš ved uz Rūdolfa Blaumaņa mūža mājām Ērgļu kapsētā, kur piemiņai aizdedzam sveces un noliekam ziedus.
Konkursa noslēguma pasākums noris Ērgļu saieta namā. Organizatori konkursa noslēguma pasākumu veido tā, lai uzaicinātā goda žūrija aktieri, režisori, žurnālisti, rakstnieki, politiķi (šoreiz aicināti bija Braku muzeja vadītāja Anna Kuzina, literāte un skolotāja Inguna Bauere, dzejnieks Uldis Auseklis, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Ojārs Lāms, Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un speciāliste Maira Valtere, dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs, literatūrzinātniece Līvija Volkova, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Līvija Zepa, Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis un es, pieteikts kā režisors, pedagogs, jurists un publicists, Ingmārs Čaklais) pasniegtu atzinības rakstus un prēmijas. Man bija tas gods pasniegt atzinības jaunajiem autoriem vidusskolu grupā par darbiem ar tematu „Cilvēka ceļš iet caur pasauli uz debesīm.” (R. Blaumanis)
Pirms braukšanas izlasīju deviņus jauniešu darbus, no kuriem atmiņā palikusi Māras Uzuliņas uzrakstītā doma - ”Ir labie cilvēki, un ir tādi, kuri patiešam tādi ir.”.
Savā uzrunā aicināju jaunos rakstniekus savos darbos kļūt tēlainākiem, individuālākiem, atšķirīgākiem, būt „huligāniem” literatūra, daudz lasīt, jo tad vārdi rindojas, un trenēties rakstīt dzeju, jo tad top skaidrs, cik daudz liekus vārdus lieto.
Konkursa organizatori katru gadu cenšas izdot kalendāru, brošūru vai grāmatu, kurā ir apkopoti skolēnu domraksti vai atziņas. Arī šogad jauns izdevums - grāmatas “Blaumanis mācīja labu vien” atvēršanas svētki. Šajā grāmatā apkopoti 55 autoru dzejoļi Rūdolfam Blaumanim, divas esejas un 23 skolotāju radošie darbi. Izmantoti R. Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” krājuma materiāli – fotogrāfijas un citi avoti. Šeit arī mana tēta Māra Čaklā četri veltījumi - „Brakos” (1963), „„ Skroderdiens silmačos” Mežaparaka estrādē” (1969), „Jaungada naktī” (1978) un „Pie sēdošā Blaumaņa” (1980).
Par šo konkursu un tā organizatoriem jāstāsta citiem visā Latvijā. Tiem, kas gaužas un nīkuļo, attaisnodamies ar laika, naudas un iespēju trūkumu, šāds konkurss un tā organizatori ir piemērs – slavējams, daudzināms un atbalstāms. Un visbeidzot - nav ne mazākās šaubas, ka sekos 8., 9., 10. un n-tais R. Blaumaņa literārās prēmijas konkurss. To arī novēlu!
Veiksmes un daudz jaunrades visiem, kas iesaistās!
Veicinot jauno laiku politikas vienu no pamatprincipiem – kvalitatīvu komunikāciju ar sabiedrību, arī 11. Saeimā turpināšu iepriekšējā Saeimā aizsāktas tradīcijas - organizēšu gan ekskursijas uz parlamentu, gan došos uz tikšanos ar vēlētājiem jebkur Latvijā. Pirmkārt, protams, Vidzemē.
Šobrīd vēl nav sagatavots precīzs ekskursiju un braucienu grafiks, bet Tev ir visas iespējas pieteikties ekskursijai vai aicināt mani ciemos pie sevis jau tagad!
Apņemšanās no manas puses saglabājās tā pati – aizbraukšu visur, kur sauks. Ja vēlies šādi „izmantot” Saeimas deputātu, tad zvani vai raksti manam palīgam Mārtiņam Smalkajam (tel. 26757207, e-pasts: martins.smalkais@saeima.lv), lai saskaņotu laikus.
Starp citu, nākamā ekskursija Saeimā ir paredzēta jau ceturtdienā, 15. decembrī, plkst. 17.00.
