Sveiks! Es esmu Ingmārs Čaklais, dzejnieka Māra Čaklā un aktrises Valdas Freimutes dēls, Elīnas un Imanta brālis, Elīzas, Eduarda, Māra Roberta un Ernesta tētis un Daces vīrs, dažādu radošo projektu producents un režisors, politiskās partijas „Vienotība” biedrs, 10. un 11. Saeimas deputāts.
Es vēlos, lai manā mājas lapā Tu iepazīsti mani kā aktīvu un pieredzes bagātu sabiedrisko darbinieku, pedagogu, režisoru un juristu, uzzini, kāpēc esmu politikā un kāpēc arī Tev ir jābūt aktīvam un jāpiedalās. Veiksmes!
„Viņu dziesmas ir ka dievišķa melodija, kas izskan eņģeļu balsīs”, tā par Mazajiem Armēnijas dziedātājiem teikusi Starptautiskā festivāla Golden Gate žūrija.
Šodien man kopā ar ģimeni koncertzālē AVE SOL bija iespēja šīs eņģeļu balsis dzirdēt un arī redzēt. Ne velti Mazie Armēnijas dziedātāji ir gaidīti visās pasaules malās, un arī šī mūsu tikšanās notika tādēļ, ka koris devās uz Zviedriju, bet pa ceļam sniedza ļoti augsta līmeņa koncertu Rīgā.
Koncerts ritēja ļoti sirsnīgā atmosfērā, kuru radīja kora vadītājs un diriģents Tigrans Ekekjans. Viņš vislielākā mērā izrādīja cieņu latviešu kultūrai, ne tikai noslēgumā dziedot latviešu tautas dziesmu „Pūt vējiņi!”, bet arī atsevišķas savas programmas dziesmas veltīja mūžībā aizgājušajiem Imantam Kokaram un Mārim Čaklajam, kā arī klātesošajam maestro Gido Kokaram.
Sirsnīgi, varoši, azartiski, emocionāli, ekspansīvi, atraktīvi – uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl.
Uz skatuves jauniešu koris, kas patiesi mīl savu diriģentu, un kora priekšā diriģents, kas ar savu talantu mākslinieciski augstvērtīgi vada (visdažādākajās nozīmēs) kolektīvu.
Pēc koncerta, sniedzot nelielu interviju Armēnijas Televīzijai, klātesot mūsu koru meistaram Gido Kokaram teicu: „Latvieši ir ļoti izlutināta nācija, jo mums vienmēr ir bijuši tik spēcīgi diriģenti kā brāļi Kokari, tagad arī viņu audzēkņi, un mēs ļoti labi zinām, ko dažāda līmeņa kolektīvi var izdarīt ar balsi. Šodien bija patiesa iespēja dzirdēt augstu mākslu!”
Lielisks repertuārs, spēcīgi solisti, atraktīvs un atsaucīgs kolektīvs un mākslinieciskais vadītājs, kas koncerta laikā spēj uzlādēt zāli, nepieciešamības gadījumā pat mainot repertuāru atbilstoši klausītāju noskaņojumam. Uz skatuves visplašākā balsu amplitūda no čuksta līdz ķērcienam. Bravo!
Kā var uzzināt no www.marupite.lv, jau ceturto gadu pēc kārtas, nākamajā dienā pēc Lielās Talkas ietvaros organizētās Mārupītes talkas, notiek Mārupītes laivu brauciens.
Šogad ar ģimeni piedalījāmies Lielajā talkā Pļavniekos, taču ar sirdi bijām Mārupītes krastos, tāpēc nākamā dienā padevāmies izaicinājumam – doties laivu braucienā pa Mārupīti. Šo lēmumu pieņēmām pusnaktī no sestdienas un svētdienu.
Mājas bēniņos laimējās atrast gumijas laivu (kuras mūžs garāks par manu), airus, pumpi, peldvestes, līdz ar to viss braucienam bija sagatavots. Mūsu komanda – Ernests (kapteinis), Māris Roberts (kapteiņa palīgs), Elīza (zaru atliecēja), Eduards (fotogrāfs), Dace (airētāja) un Ingmārs (stūrmanis) – visi devāmies ceļā.
4 km garajā upes ceļā laivai nācās pārvarēt neskaitāmus sēkļus, apbraukt bīstamus zarus un akmeņus, šķērsot 7 tiltus un citādi cīnīties par savu izdzīvošanu. Neticami jestrs pasākums! Pusceļā visus laivotājus sveica demogrāfs Ilmārs Mežs, sēžot upes krastā un spēlējot akordeonu. Bonuss, tā sacīt!
Finišu sasniedzām ar diviem jauniem caurumiem laivā („ielāpus” uz kuriem nācās pieturēt ar pirkstiem), pusotru ventili, slapji, bet laimīgi par šīm trim lieliski pavadītajām stundām.
Viesturs Silinieks reiz stāstīja, ka Mārupītes patieso stāvokli var redzēt tikai no laivas, jo no krasta nevar visu pāridarījumu pamanīt. Lai gan talkas Mārupītes krastos notiek kopš 2008. gada, upes gultne sauc pēc palīdzības un diemžēl vēl joprojām Mārupīte tiek izmantota par atkritumu izsviešanas un kanalizācijas ūdeņu novadīšanas vietu.
Ļoti ceru, ka Mārupītes apkārtnes iedzīvotājiem un vides aktīvistiem būs spēks jau drīz iztīrīt upīti. Savas darba rokas un spēku Čaklo ģimene garantē!
Manas ģimenes baznīca ir Rīgas Sv. Jāņa baznīca. Te notika mūsu laulības, te Zvaigznes dienās kristīti visi mūsu bērni. Juri Zariņu saucam par savējo - mūsu mācītāju. Tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc kopā ar ģimeni apmeklējām koncertu ciklu “Glābsim Jāņa baznīcu” un devām savu nelielo atbalstu savai baznīcai.
Visi koncerta mākslinieki - Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, dziedātāji Sergejs Jēgers, Gunta Davidčuka, saksofonists Artis Sīmanis, ērģelnieces Iveta Apkalne, Kristīne Adamaite un Ilze Reine, diriģenti – Sigvards Kļava, Marika Austruma un Normunds Šnē - savu darbu un mīlestību šodien veltīja šai baznīcai.
Arī 28. aprīlī plkst 19.00 notiks labdarības koncerts – kopā ar komponistiem Jāni Lūsēnu, Valtu Pūci, Jēkabu Jančevski dziesmas dziedās Kristīne Zadovska, Aija Andrejeva (Aisha), Marts Kristiāns Kalniņš, Uģis Roze, Aivis Greters, Jāzepa Mediņa 1. Mūzikas skolas zēnu koris (kurā dziedās arī mans vecākais dēls Eduards), diriģents Romāns Vanags, piedalīsies Valters Pūce – čells, koncertu vadīs Katrīne Pasternaka.
Visi ienākumi no koncertiem tiek ziedoti Jāņa baznīcas fasādes rekonstrukcijai un zelmeņa atjaunošanai. Biļetes un informācija: www.bilesuparadize.lv.
Līdz aprīļa beigām atvērts 1,-Ls ziedojumu tālrunis 9000 6586. Piezvani!
Arī es aicinu Tevi apmeklēt 28.aprīļa koncertu vai ziedot 1,-Ls pa tālruni 9000 6586. Tā ir mūsu pagātne un nākotne, tā ir daļa mūsu Rīgas un mūsu dzīves! Nāc!
„Pavasarī, kad mostas daba, ikvienam ir svarīgi sakopt vidi, kurā dzīvojam. Un talka ir tas veids, kā kopīgi strādājot, iespējams paveikt lielus darbus.” Ar šādu aicinājumu Lielās Talkas (www.talkas.lv) ietvaros šogad partijas Vienotība Rīgas biedri un atbalstītāji kopā ar savām ģimenēm un draugiem tika aicināti sakopt Pļavnieku mežu, kas atrodas Akadēmiķa Mstislava Keldiša un Ulbrokas ielas krustojumā.
Vienotības aktīvisti ir izpētījuši, ka Pļavnieku mežs ir teju vienīgā apzaļumotā vieta, kur atpūsties šī rajona iedzīvotājiem. Ziemā mežs ir vieta, kur bērniem baudīt ziemas priekus, vasarā - vieta, kur atpūsties un sportot. Ņemot vērā meža lielo apmeklētību un atkritumu tvertņu trūkumu, tas diemžēl ir piemēslots.
Uz Pļavniekiem devos arī es un mana ģimene, lai kopīgiem spēkiem „Vienotībā” līdzdarbotos ar ikvienu, kam rūp skaista un sakopta vide. Talkā satiku un plecu pie pleca strādāju ar premjeru Valdi Dombrovski, kolēģiem Saeimā deputātiem Alekseju Loskutovu, Andreju Judinu, Lolitu Čigāni, Edvardu Smiltēnu un Inu Druvieti, Eiroparlamenta deputāti Inesi Vaideri, Rīgas domes deputātiem Baibu Brigmani un Māri Puriņu un daudziem citiem Vienotības biedriem, atbalstītājiem un viņu draugiem ar ģimenēm. Īpaši priecājos, ka „Vienotībai” pievienojās apkārtējo māju iedzīvotāji. Kopā bijām vairāk kā 200 talcinieki.
Rīta cēlienu pavadījām, sakopjot Pļavnieku meža teritoriju, savukārt ap plkst. 12:30 Ministru prezidenta Valda Dombrovska virsvadībā iestādījām trīs priedītes, kurām devām vārdus – Solvita, Valdis un Egle. Paldies organizatoriem par sagādātajiem dēstiem un inventāru!
Meža ielokā „Vienotība” novietoja arī trīs soliņus un atkritumu urnu, par ko īpaši pateicīgi bija Pļavnieku senjori, kuri jau sen esot runājuši, ka mežā trūkst vietiņas, kur piesēst pēc pastaigas un tagad tā pati uzradusies. Lai viņiem veselība un dzīvesprieks vēl ilgus gadus!
Talkas rezultātā tika piepildīti vairāk kā 80 maisi ar atkritumiem, savāktas riepas, vairāki datori, televizori, dīvāns, mēbeles un citi sadzīves priekšmeti. Šajās pāris stundās sakopta pamatīga teritorija un Pļavnieku iedzīvotāji varēs baudīt vasarīgo dabu daudz tīrākā vidē.
Par omulību gādāja Sabiedriskās aprūpes biedrības „Marija” jaukās dāmas ar rīta kafiju un pīrāgiem, bet pusdienlaikā izsalkušos talciniekus cienāja ar karstu un gardu zupu un kliņģeri.
Tā kā Lielās Talkas ideja ir balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu, tad „Vienotība” šo ideju šogad realizēja simtprocentīgi. Un galvenais - svarīgi nav tikai sakopt, svarīgi ir, lai katrs, kas piedalās talkā, vairs nekad neizmet papīru mežmalā, neatstāj plastmasas pudeli ceļmalā vai mežā un nākotnē radina tādai rīcībai citus.
Atpakaļceļā, braucot cauri Rīgai, ievēroju, ka daudzas ģimenes ne tikai piedalās Lielās Talkas pasākumos, bet kopj savu piemājas teritoriju. Tas arī ir svarīgi – ja kādam Lielās Talkas aicinājums un aktivitātes dod ierosmi sakopt arī pašam savu sētu.
Šodien kāds paziņa sociālajā tīklā Twitter ierakstīja - „pilsēta šodien ir kļuvusi tik skaista!”. Piekrītu! Un domāju, ka ne viena vien pilsēta un sēta!
Kopš pagājušā gada, kad no ziņām mēdijos uzzināju, ka manas kā Rīgas Latviešu biedrības (RLB) biedra tiesības ir apturētas, tā arī nebiju saņēmis nevienu dokumentālu apstiprinājumu šim faktam no pašas biedrības, vai tās vadības. Tāpat arī nebiju saņēmis nekādu citu rakstisku skaidrojumu šādam manis statusa noteikšanas iemeslam.
Šī gada februārī RLB kopsapulcē iesniedzu savu iesniegumu un lūdzu kopsapulcei lemt par manu biedra tiesību atjaunošanu, taču kopsapulce manu iesniegumu pēc būtības neizskatīja.
Aprīļa sākumā saņēmu uzaicinājumu ierasties uz 2012. gada 18. aprīļa Domes sēdi:
„Godātais Čaklā kungs!
Rīgas Latviešu biedrības (RLB) pilnsapulce 2012. gada 18. februārī saņēma Jūsu iesniegumu ar lūgumu lemt par Jūsu RLB biedra tiesību atjaunošanu, kuras pamatojoties uz 2011.gada 7.decembra RLB Domes lēmumu Nr.8, saskaņā ar RLB Statūtu punktu 4.9., tika apturētas uz laiku 6 (seši) mēneši.
RLB Pilnsapulce izskatīja Jūsu iesniegumu un nolēma pilnvarot RLB Domi sagatavot un izskatīt jautājumu par Ingmāra Čaklā turpmāko darbību Rīgas Latviešu biedrībā.
Pamatojoties uz RLB pilnsapulces lēmumu, jautājumu par Jūsu turpmāko darbību Rīgas Latviešu biedrībā izskatīs RLB Domes 18.04.2012. sēdē. Jautājuma konstruktīvai risināšanai aicinām ierasties 18.04.2012. RLB Dome sēdē plkst.17.30.
Ar cieņu, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis.”
Konstruktīvā risināšana tā arī nesanāca, jo ierodoties tapa skaidrs – te viss jau ir izlemts. „Dodiet tik cilvēku, pantu atradīsim!” – bija arī šī pasākuma vadmotīvs. Un tātad - ar nepieciešamo balsu skaitu Ingmārs Čaklais no Rīgas Latviešu biedrības ir atskaitīts.
Visu šo darbību kontekstā pozitīvs ir fakts, ka pirmo reizi no RLB Domes puses bija noformulēti „pārmetumi”, kas kalpoja par „iemeslu” manu biedra tiesību apturēšanai, un nu jau arī izslēgšanai. Tiesa gan, rakstisku dokumentu Domes sēdē es nesaņēmu. Taču ceru, ka tādu man izsniegs, jo no dzirdētā jau tagad varu apgalvot, ka daļa Domes sēdes vadītāja - biedra Smagara nosaukto, it kā manis izdarīto, pārkāpumu ir „safabricēti”, neprecīzi un vispārēja rakstura, kas tieši man nevar būt adresēti.
Pēc Domes lēmuma saņemšanas rakstiskā veidā, es lemšu par savu tiesību tālāku realizāciju.
Kopš 1995. gada esmu Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) biedrs, tādēļ piedalījos arī tās IX kongresā, kas 16. aprīlī tika sasaukts Dailes teātra Mazajā zālē.
Kongress sākās ar 30 minūšu kavēšanos. Kā parasti. Kongresā tika ievērota noteiktā dienas kārtība. Kā parasti. Tātad – viss kārtībā! Esam un darbojamies!
LTDS priekšsēdētāja Daiga Šiliņa–Gaismiņa atskaitījās par LTDS darbību laika posmā no 2009. – 2012. gadam, kam sekoja „nosacītais” revīzijas komisijas ziņojums par LTDS finanšu situāciju pārskata periodā. Pēc tam Vilis Daudziņš pastāstīja par atbalsta fonda paveikto, bet Ieva Struka par Latvijas Radošo savienību padomes paveikto.
Notika arī vēlēšanas. Nacionālā teātra aktrise Daiga Šiliņa–Gaismiņa atkārtoti tika ievēlēta par organizācijas priekšsēdētāju. Biedrības valdē ievēlēja Jānusu Johansonu, Ievu Pļavnieci, Maiju Svarinsku, Vili Daudziņu, Jāni Dreiblatu, Sarmu Rozenbergu, Lolitu Cauku, Andreju Možeiko un Evitu Sniedzi.
Latvijas Dramaturgu ģilde (LDĢ) ir dibināta 1999. gadā kā sabiedriska organizācija “Latvijas dramaturgu ģilde”, bet 2005. gadā pārreģistrēta kā biedrība "Latvijas Dramaturgu ģilde”.
Esmu viens no tās izveidotājiem un dibinātājiem, kā arī vēl joprojām tās biedrs, tāpēc sazinājos ar dramaturģi un LDĢ valdes jauno priekšsēdētāju Rasu Bugavičuti, lai iepazītos un pārrunātu iespēju turpināt attīstīt datorizēto dramaturģijas bibliotēku, kuru aizsāku veidot jau pirms vairāk kā desmit gadiem.
Ar ļoti patīkamo, jauno un azartisko Rasu Bugavičuti tikāmies manā darba vietā Saeimā. Ar patiesu prieku noklausījos Rasas redzējumu par Latvijas lugu autoru situāciju šobrīd. Ļoti ātri abpusēji sapratāmies un nonācām pie secinājumiem, ka daudzi mūsu viedokļi par latviešu oriģināldramaturģijas attīstību sakrīt.
Vienojāmies par savstarpējo sadarbību gan datorizētās oriģināldramaturģijas bibliotēkas projekta realizācijā, gan interneta iespēju izmantošanā latviešu autoru dramaturģisko darbu popularizēšanai.
Jau tuvākajā laikā nolēmām satikties plašākā interesentu lokā, lai vienotos par konkrētiem nākamajiem darbību soļiem, kā arī lai pārrunātu citas aktualitātes oriģināldramaturģijas attīstībai stratēģijā.
Nav nekā labāka par brīvdienām, ko var laiski vadīt ģimenes lokā. Aktīvi ar to nodarbojāmies aizvadītajās četrās dienās.
Lieldienu rītā bez atrastajām šokolādes olām, protams, krāsojām arī vistu olas. Dažas tradīcijas ir nemainīgas un tomēr mēģinām „variēt” arī ko jaunu.
Dažas bildes no krāsošanas procesa saglabājam vēsturei: „Uzmin, kas tur vārās?”, „Un paveras kārtējais pārsteigums”, „Māksla prasa upurus…”, „Aktīvākie attinēji”, „Spilgtākās un raibākās”, „Un uzvarētājs ir…”, „Vai vari uzminēt kā tādu krāsu iegūt?”, „Kaut līst, es iekšā neiešu, bet vienu olu gribu gan!”. Nosaukumus un bildes var mainīt vietām, Lieldienu noskaņojums nemainīgs!
Priecīgas un gaišas arī pēcLieldienas visiem!
TIKŠANĀS AR IGAUNIJAS APVIENOTĀ SABIEDRISKĀ MEDIJA PĀRSTĀVJIEM
Ceturtdien, 5. martā, neskatoties uz Saeimas sesijas pārstraukumu, kopā ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju Ināru Mūrnieci, viņas palīdzi Ievu, Saeimas frakcijas „Zatlera reformu partija” vecāko konsultanti Daigu Holmu un savu palīgu Mārtiņu devāmies uz Igauniju, lai tiktos ar Igaunijas sabiedriskā medija (Estonian Public Broadcasting) valdes locekļiem un uzklausītu viņu argumentus un pieredzi apvienotā sabiedriskā medija izveidē.
Tikām uzņemti ļoti laipni un jau pirmajās sarunas minūtēs „ķērāmies pie lietas” un īsumā izstāstījām situāciju, kādā nonākuši sabiedriskie mediji Latvijā. Igauņu kolēģiem latviešu bēdu stāsts nebija svešs. Arī igauņi esot pārdzīvojuši liekus finansu izdevumus, uzturot atsevišķus sabiedriskos medijus, menedžmenta problēmas, kā arī negatīvu mediju sabiedrības pārstāvju reakciju uz ieceri apvienot Igaunijas nacionālo radio un televīziju.
Igaunijas sabiedriskā medija valdes locekļi uzsvēra, ka mediju apvienošana esot bijis politiski smags, vairākus gadus diskutēts lēmums un apvienošanas process nav beidzies vēl šodien. Igauņu apvienotais nacionālais medijs vēl joprojām gaida kopīgu ēku, kas vēl vairāk atvieglotu darbu. Neoficiāla vienošanās ar valdību jau esot panākta.
Igauņu kolēģi bez aplinkiem, vienbalsīgi mudināja – rakstiet likumu un apvienojiet sabiedriskos medijus! Tika pieminēti vairāki pozitīvi ieguvumi – finansiālie ietaupījumi, vadības konsolidācija, spēcīgāka organizācija, kā arī vairāki ieguvumi pašiem žurnālistiem, tai skaitā, plašākas karjeras iespējas, stabils atalgojums un darba vieta, iespēja darboties vairākās žurnālistikas nozarēs, u.c.
Paldies igauņu apvienotā sabiedriskā medija vadībai par laipno uzņemšanu! Vienmēr prieks uzklausīt citu valstu pieredzi, jo īpaši, ja tā ir pozitīva pieredze. Ja igauņu izstrādātais likums darbojas, tulkojam to un pielāgojam Latvijas situācijai, - mājupbraucot skaļi padomāju.
Jāpiemin, ka Igaunijas apvienotais sabiedriskais medijs sastāv ne vien no televīzijas un radio, bet arī no interneta vietnes, kurā iespējams gan skatīties televīziju, gan klausīties radio, gan saņemt jaunākās ziņas rakstiskā formā – www.err.ee.
Otrdien, 3. martā, Saeimas ziemas sesijas noslēguma dienā, uz jautrībām un izpriecām Lieldienu gaidās prāts vedās gan Saeimas deputātiem, gan skolas vecuma bērniem, gan Latvijas Samariešu apvienības jauniešiem.
Samariešu apvienības jaunieši ir jau ilggadēji Saeimas sadarbības partneri dažādu labdarības pasākumu rīkošanā. Šoreiz jaunieši aicināja uz Lieldienu olu krāsošanu un ripināšanu Saeimas Lielajā foajē. Bērnu un deputātu krāsotās olas tika nogādātas vecajiem ļaudīm, kuri svētkus nesvinēs ģimenes lokā.
Vienmēr esmu atbalstījis labdarības akcijas un labas gribas iniciatīvas, kā arī vienmēr aicinu to darīt citiem, tādēļ uz olu krāsošanu un ripināšanu devos ar savu kabineta biedru un Vienotības frakcijas kolēģi Alekseju Loskutovu.
Otrdien, 3. martā, Saeimas Apmeklētāju apkalpošanas centrā tikos ar zvērinātu advokāti Daigu Siliņu, lai pārrunātu viņas ierosinājumus Pilsonības likumā. Advokāte vairākkārt ir arī vērsusies ar iesniegumiem un priekšlikumiem Saeimas Juridiskajā komisijā.
Tikšanās sākumā Siliņas kundze skaidroja, ka jau vairākus gadus, aizstāvot savus klientus, nodarbojas ar pilsonības jautājumu risināšanu, tādēļ, ne vien pārzina šībrīža likumu, bet arī zina kā to pielieto dzīvē. Līdz ar ko gūtā pieredze pilsonības jautājumos ļāvusi Daigai saskatīt likuma „robus” un arī iespējas.
Advokāti konkrēti interesēja dubultpilsonības institūts, valstu loks, ar kurām tas paredzēts, kā arī no PSRS komunistiskā genocīda bēgošo pilsoņu pēcnācēju statuss un iespējas iegūt Latvijas pilsonību.
Noklausoties Siliņas kundzes stāstītu skaidroju, ka šobrīd Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija ir pirmo reizi izgājusi cauri visiem iesniegtajiem priekšlikumiem un deputāti konceptuāli vienojušies par virkni paredzēto izmaiņu. Daži no līdz galam neizdiskutētajiem jautājumiem ir tieši Siliņas kundzes minētie problēmjautājumi.
Informēju advokāti, ka viņu interesējošās normas apakškomisijas deputāti sāks skatīt, sākoties pavasara sesijai. Aicināju viņu sazināties ar manu palīgu un pieteikt caurlaidi dalībai Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sēdēs, lai dzirdētu kā notiek debates par šiem problēmjautājumiem un lai viņa varētu nepastarpināti sekot līdzi likuma pieņemšanas procesam.
Paldies Siliņas kundzei par aktīvo līdzdalību likuma pieņemšanā. Tādas tiesības, iespējas un pienākums ir ikvienam un jebkurš viedoklis, pieredze, zināšanas un ierosinājums ir vērtīgs un noteikti noderēs!
Pirmās Putnu dienas notika 1952. gadā, gandrīz 20 gadus Rīgas Zoodārzā (http://rigazoo.lv) Putnu dienu neatņemama sastāvdaļa ir "Dzeņa darbnīca" un jau trīs gadu mūsu ģimenes tradīcija ir pavasarī doties uz Rīgas Zooloģisko dārzu taisīt putnu būrīšus. Putnu būrīšu taisīšana „Dzeņa darbnīcā” ir ikgadējo Putnu dienu centrālais pasākums, kur Zoodārza darbinieki aicina iztīrīt veco ligzdu materiālus no iepriekšējos gados liktajiem būrīšiem, kā arī izgatavot jaunas dobumperētāju mājvietas, lai putni laicīgi tās varētu aizņemt un sagatavoties dēšanai. "Dzeņa darbnīcas” meistari demonstrē visdažādāko putnu mākslīgo ligzdvietu izgatavošanu: stārķiem, pīlēm, gaigalām, lauku piekūniem, dažādu sugu pūcēm, sikspārņiem, susuriem un, protams, sīkajiem dobumperētājiem.
Kā ziņo Zooloģiskais dārzs šogad "Dzeņa darbnīcā" 31.martā un 1.aprīlī no plkst. 12.00 līdz 15.00 bija sagatavoti materiāli 250 sīko dobumperētāju (zīlīšu, zvirbuļu, melno mušķērāju) un 150 mājas strazdu būrīšiem, kā arī paraugbūriem meža pūcēm un apodziņiem. Cerams, ka būrīši arī tapa un putnu ģimenes laimīgi ligzdos daudzviet Latvijā.
Šogad mūsu ģimenē bija trīs meistari: Māris Roberts, kas taisīja strazdu būri, Elīza un Eduards, kas katrs uztaisīja pa zīlīšu būrim. Tā kā būrīšus, ko bijām izgatavojuši pagājušos gados, bijām piekāruši savos piemājas kokos, tad šoreiz izgatavotos būrīšus atstājām zoodārzā, bet uz mājām paņēmām laba darba padarītu prieku un prasmi būrīšu izgatavošanā, ar ko dalāmies arī šeit:
Pēc darbiem „Dzeņa darbnīcām” apciemojām žirafes, pāvus, lāčus, kamieļus, tropu mājas iedzīvotājus un lauku sētas iemītniekus. Pārliecinājāmies - visi gaida pavasari!
Piektdien, 30.martā, uz kārtējo partijas „Vienotība” Saeimas frakcijas deputātu Lolitas Čigānes un manis, Ingmāra Čaklā, organizēto pašvaldību darba grupas sēdi tika aicināti „Vienotības” pašvaldību deputāti un citi aktīvisti, lai pārrunātu šībrīža aktualitātes un ierosinājumus likumu grozījumiem, kas paredzētu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un uzliktu papildus ierobežojumus, interešu konflikta novēršanas nolūkā, pašvaldību deputātiem, kā arī lai apspriestu Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitu.
Deputāte Lolita Čigāne, kura uzņēmusies iniciatīvu virzīt reformas pašvaldībās, klātesošajiem izstāstīja, ka partijas valde, pēc iepazīšanās ar plānotajiem grozījumiem, lēma nodot tos izskatīšanai „Vienotības” Saeimas frakcijas deputātiem, kuri pēc garām apspriedēm vienojās par reformu aprisēm un grozāmajām normām.
Darba grupas dalībnieki tika aicināti izteikt savu viedokli par Saeims frakcijas deputātu pieņemtajiem lēmumiem. Kā ierasts, reformām bija gan atbalstītāji, gan noliedzēji. Ar detalizētu darba grupas pārskatu būs iespēja iepazīties visiem partija „Vienotība” biedriem jau tuvāko dienu laikā, saņemot e-pastā darba grupas sēdes atskaiti.
Darba grupas dalībnieki vienbalsīgi norādīja, ka iespējami ātri jānāk klajā ar reformu koncepciju, jo līdzīgas reformas plāno arī politiskie oponenti, lai gan sākotnējā ideja par šādām reformām ir tieši „Vienotības” pašvaldību darba grupas iniciatīva un darbības rezultāts.
Sēdes noslēgumā īsi informēju klātesošo par aktualitātēm Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitā. Lai gan Pilsonības likums uz pašvaldībām attiecas ļoti mazā apmērā, vēlējos „izmantot” kolēģu ietekmi reģionos, lai nodrošinātu arī Latvijas reģionos dzīvojošo cilvēku informētību par Latvijai tik nozīmīgā likuma pieņemšanas gaitu. Paldies kolēģiem par palīdzību šī informēšanas procesa veicināšanā, jo Pilsonības likums ir svarīgs mums visiem kopā un ikvienam atsevišķi.
Ja arī Tu vēlies saņemt atskaiti vai piedalīties turpmākajās darba grupas sēdēs, raksti manam palīgam Mārtiņam Smalkajam (martins.smalkais@saeima.lv).
Ceturtdien, 29. martā, organizējām ārpuskārtas (Par kārtējām mēs ar manu palīgu Mārtiņu saucam tās, kas notiek katra mēneša ceturtajā ceturtdienā četros!) ekskursiju Saeimā vidusskolēniem. Lielākā daļa eksursantu bija manas agrākās darba vietas – Rīgas Angļu ģimnāzijas – 10. klases skolēni, bet atsevišķi dalību eksursijā bija pieteikušas arī meitenes no Ādažu vidusskolas 12. klases.
Šoreiz ekskursijas formāts nedaudz atšķīrās no iepriekšējām reizēm. Kā nospriedām pēc iepriekšējās ekskursijas, Saeimā ir mazāk ko redzēt, vairāk ir ko stāstīt, tādēļ Saeimas ēkas apskatei veltījām aptuveni 40 minūtes ierastās stundas vietā, toties neformālajai sarunai Vienotības frakcijā veltījām aptuveni stundu, kuras laikā iepazīstināju eksursantus ar Saeimas mājas lapu un tajā pieejamo informāciju, kā arī izstāstīju vairākas Saeimas un Saeimas deputātu darbības nianses, par kurām oficiālajās Saeimas organizētajās ekskursijās nestāsta.
Kā norādīju eksursijas dalībniekiem, sākot stādāt par Saeimas deputātu, mani pārsteidza ļoti daudzas līdz tam nezināmas lietas gan par Saeimu, gan par politiku kopumā. Šobrīd, Saeimā strādājot, vēlos ar ekskursiju palīdzību izglītot zinātkāros, ikvienu esošo vai topošo vēlētāju un, iespējams, arī topošos deputātus, lai nepatīkamo „pārsteigumu” viņu pieredzē būtu mazāk.
Ceru, ka ekskursanti uzzināja daudz jauna un gūtais dzīvē noderēs. Ekskursijas nobeigumā aicināju skolēnus apmeklēt Saeimu vēl, jo katru reizi iespējams uzzināt ko jaunu.
Ja arī Tevi, Tavus draugus, radus, paziņa, skolas biedrus vai kaimiņus interesē Saeimas darba aizkulises, piesakies ekskursijai, rakstot manam palīgam Mārtiņam Smalkajam (martins.smalkais@saeima.lv). Tiekamies!
Ceturtdien, 29. martā, Saeima neatbalstīja Satversmes grozījumus, kas paredzētu ievērojami samazināt deputātu tiesisko imunitāti un ieviestu atklātus Saeimas balsojumus, ievēlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus.
Par grozījumiem nobalsoja 52 koalīcijas deputāti un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāte Dana Reizniece – Ozola. Tas diemžēl bija par maz, lai pieņemtu izstrādātos valsts pamatlikuma grozījumus. Tam bija nepieciešams t.s. konstitucionālais vairākums – divas trešdaļas no klātesošajiem deputātiem.
Pret bija 25 deputāti – vairums "Saskaņas centra" (SC) frakcijas un Rihards Eigims (ZZS), bet atturējās septiņi ZZS deputāti.
Jāpiebilst, ka iepriekš ZZS frakcijas pārstāve Juridiskajā komisijā Dana Reizniece – Ozola bija paudusi konceptuālu atbalstu grozījumos paredzētajām normām, kas vēl jo vairāk rada neizpratni par šīs frakcijas deputātu nostāju Saeimas balsojumā.
Būtiski piebilst, ka Saeimas deputāti balsoja par diviem likumprojektiem – vairāku Saeimas deputātu iesniegtajiem grozījumiem Satversmē un Saeimas Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvu iesniegtajiem grozījumiem. Abi likumprojekti paredzēja atklātos balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešiem un Valsts prezidentu. Atšķīrās vien tas, ka Juridiskās komisijas likumprojekts paredzēja arī atteikties no Saeimas deputātu administratīvās imunitātes. Opozīcijas deputāti, cenšoties saglabāt „balto tēlu”, nobalsoja par deputātu iesniegajiem grozījumiem, bet neatbalstīja likumprojekta alternatīvu. Demonstratīvi un populistiski! Un kārtējo reizi Saeimā runā vienu, dara ko citu, un argumentācijā sabiedrībai pasniedz vēl ko citu. Skumji!
Ceru, ka balsojuma rezultāti par grozījumiem Satversmē palīdzēs Tev izdarīt izvēli nākošajās Saeimas vēlēšanās. Balsojuma rezultāti redzami šeit http://ej.uz/hdoa
VIENOTĪBAS TIESLIETU DARBA GRUPĀ PAR PILSONĪBAS LIKUMU
Trešdien, 28.martā, uz otro sēdi sanāca partijas „VIENOTĪBA” jaundibinātā Tieslietu darba grupa. Tā kā pirmajā sēdē vienojāmies, ka viens no darba grupas uzdevumiem būs ar tās dalībnieku zināšanām un prasmēm palīdzēt VIENOTĪBAS Saeimas frakcijas deputātiem ikdienas darbā padziļināti izprast Saeimā skatāmos likumprojektus un pēc deputātu lūguma apkopot darbam ar likumprojektu nepieciešamo papildinformāciju un sniegt konsultācijas ar mērķi radīt pēc iespējas kvalitatīvu likumu, vērsos pie darba grupas dalībniekiem ar lūgumu izteikt viedokļus un rast iespējamus risinājumus dažiem stīdīgajiem Pilsonības likuma grozījumu jautājumiem.
Sēdes sākumā kolēģus informēju par šībrīža grozījumu statusu, par līdzšinējo Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas darbību, kā arī līdz šim apakškomisijā pieņemtajiem lēmumiem.
Informēju darba grupas dalībniekus, ka apakškomisija ir pilnībā atrisinājusi nepilsoņu reģistrācijas jautājumu un daļēji panākta vienošanās par dubultpilsonības institūtu, toties aktuāli paliek jautājumi, piemēram, par iespējamo pilsonību skaitu vienai personai, dubultpilsonības pieļaušanu ar tādām valstīm kā Austrāliju un Brazīliju, kā arī potenciālā Latvijas pilsoņa lojalitātes pārbaudi naturalizācijas procesa ietvaros.
Sēdes noslēgumā aicināju darba grupas dalībniekus apdomāt šos problēmjautājumus, ar kuriem saskārušies Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti, un savus ieteikumus vai viedokļus sūtīt man. Aicinu to darīt arī Tevi uz mana palīga Mārtiņa Smalkā e-pastu: martins.smalkais@saeima.lv.
Atgādinu, ka š.g. 21.martā, pēc Saeimas deputāta un Vienotības biedra Andreja Judina ierosinājuma tapa Vienotības Tieslietu darba grupa, kas nodarbosies ar juridisko problēmjautājumu risināšanu savā darbībā iesaistot pašu partijas biedrus - dažādu nozaru juristus. Tas ir brīvprātīgais darbs, arī Tu to vari!
Otrdien, 27.martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti diskutēja par klientu lojalitātes karšu lietotāju personas datu aizsardzību, vērtējot to no cilvēktiesību aspekta.
Ņemot vērā lojalitātes karšu plašo izplatību, deputāti vēlējās noskaidrot, vai personas datu aizsardzība nav apdraudēta, jo pieteikumu veidlapās klienti bieži uzrāda par sevi ļoti detalizētu informāciju un datus, kas, protams, visiem nav paredzēti. Uz jautājumu, cik droša ir šo datu uzglabāšana un kādas ir garantijas, ka tie nenonāks trešo personu rīcībā, centās atbildēt vairāki pieaicinātie eksperti.
Uz komisijas sēdi bija ieradušies Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) pārstāvis Jurijs Gorjunovs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktors Baiba Vītoliņa, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa, Tiesībsarga biroja pārstāve Gundega Bruņeniece un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Ināra Pētersone.
Visu institūciju pārstāvji vienprātīgi atzina, ka nav konstatēti gadījumi, kad personas dati masveidīgi tiktu nodoti trešajām personām un arī sūdzības no klientiem par pārmērīgu peronas datu pieprasīšanu nav.
DVI pārstāve norādīja, ka tomēr būtu jāuzlabo patērētāju informēšana par viņu datu izmantošanu. Tāpat svarīgi ir klientus informēt, par viņu tiesībām pieprasīt kartes atsaukšanu un datu dzēšanu, ja tie izjūt privātuma apdraudējumu.
Tā kā medijos izskanējusi informācija par VID plāniem, sadarbībā ar DVI, izmantot informāciju par fizisku personu darbībām ar lojalitātes kartēm, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, deputāti vēlējās noskaidrot šo ziņu patiesumu un tālākajiem VID plāniem.
VID pārstāve deputātus informēja, ka ieņēmumu dienestam šāds plāns ir bijis, taču tālāk tas netiks virzīts.
Šajā jautājumā norādīju, ka neatbalstu šādu ideju, vai iespējamo VID rīcību, jo dienests savā darbībā nedrīkst balstīties uz datiem, kuri nav pilnībā ticami. Un nav pamata uzskatīt, ka klients, saņemot lojalitātes karti, par sevi ir sniedzis pareizu informāciju, un arī norēķinoties klientam netiek prasīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, tādēļ nevar apgalvot, ka klientu karti lieto tikai tā persona, uz kuras vārda karte izdota.
Ceturtdien, 29. martā, Saeima sanāca uz pēdējo ziemas sesijas sēdi un lēma par ziemas sesijas slēgšanu 3. aprīlī un darba atsākšanu 13. aprīlī.
Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi virkni būtisku likumu grozījumu un aizsākusi darbu pie krietni daudz likumu, kuru izskatīšana tiks turpināta pavasara sesijā. Šajā darba sesijā noteikti gribu minēt 19. janvārī pieņemtos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atteikties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, kā arī 12. janvārī galīgajā lasījumā pieņemtais Personu apliecinošu dokumentu likums, kas līdztekus pasei ievieš jaunu personas apliecinošu dokumentu – personas apliecību.
Zīmīgi, ka minētos grozījumus Saeimas kārtības rullī nebija iespējams pieņemt 10. Saeimā tālaika koalīcijas partneru – Zaļo un zemnieku savienības – atturīgās nostājas dēļ. Arī Personu apliecinošu dokumentu likums Saeimā netika skatīts pirmoreiz. Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kur ieviestas personas apliecības.
16. februārī Saeima pieņēma grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas atvieglos Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanu kravas automašīnām. Kravas auto vadītājiem Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanai būs iespēja pieteikties elektroniski, tā izvairoties no ilgstošas dīkstāves pierobežā.
Nozīmīgas pārmaiņas finansu jomā turpmāk paredzētas jūrniekiem. Tiem, kuri strādā uz starptautisko pārvadājumu kuģiem, turpmāk piemēros vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu. To paredz Saeimas 8.martā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Turpmāk jūrnieku darba ienākumiem tiks piemērots ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimumus, nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām, kā arī attaisnotie izdevumi.
Darbu turpina arī manis vadītā Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija. Esam panākuši konceptuālu vienošanos par virkni likuma reformu un turpinām izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus.
VIENOTĪBAS deputāti arī turpina darbu pie grozījumiem pašvaldību darbu regulējošajos likumos, kas paredzētu papildus ierobežojumus pašvaldību deputātiem, interešu konfliktu novēršanai, kā arī diferenci deputātu skaitam un atalgojumam pašvaldību domēs.
Jau minēju, ka Saeima arī pavasara sesijā turpinās darbu pie virknes likumu grozījumu. Arī turpmāk strādāsim pie tiesību aktiem, kas veicinās labklājības līmeņa celšanos un tiesiskuma nodrošināšanu Latvijā. Plānots īpašu uzmanību pievērst reģionu attīstībai – darba vietu radīšanai, infrastruktūras attīstībai, bērnudārzu celtniecībai un citiem attīstību nodrošinošiem pasākumiem.
Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka īpaša uzmanība jāpievērš visiem Latvijas reģioniem, sakot: „Lai nav Latvijā tādas vietas, par kuru saka – jums nav paveicies ar pasta indeksu. Katrs Latvijas nostūris un katrs Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis uzmanību un godīgu attieksmi”.
Ja Tev ir ierosinājumi Saeimas darba kārtībai pavasara sesijā, raksti, vai zvani man vai kādam citam Saeimas deputātam, kam uzticies.
Pēc Ivetas un Vidvuda Medeņu uzaicinājuma 29. martā kopā ar visu ģimeni - dēliem Ernestu, Māri Robertu un Eduardu, meitu Elīzu un sievu Daci devos uz ieraktu Latvijas radio 1 studijā mīklu konkursam ģimenei „Greizie rati” (radījums tiks atskaņots Latvijas radio 1. programmā 07.04.2012. plkst. 10.25., http://ej.uz/h363)
Mīklu konkursā mums uzdeva deviņas klausītāju atsūtītās mīklas, bet desmito mīklu uzdeva iepriekšējā „Greizajos ratos” viesojusies ģimene. Zinājām, ka raidījuma viesiem jādzied divas dziesmiņas, ko mūsu ģimenes vārdā darīja Ernests ar dziesmiņu par ežuku un Eduards ar dziesmiņu par mēnestiņu. Mūsu ģimenes labākās mīklu atminētājas izrādījās meita Elīza un mamma Dace. Minēšanas beigās dažādas balvas saņēmām gan mēs, gan mīklu autori.
Esam priecīgi, ka „Greizie rati” apvienoja mūs komandā un rezultātā (kaut pirms ieraksta bijām satraukušies un apmulsuši kā tas viss notiks) tas izvērtās par ļoti ģimenisku un jauku pasākumu, par ko no sirds pateicamies „Greizo ratu” veidotājiem, jo īpaši Ivetai un Vidvudam.
Esam lepni, ka radījums „Greizie rati” ir saņēmis Lielo folkloras gada balvu kā labākais tradicionālās kultūras popularizētājs Latvijā un ārzemēs.
Arī mēs aicinām mīklas sūtīt: nosūtīt ziņu vai pa pastu : Mīklu konkursam GREIZIE RATI, Latvijas Radio, Doma laukumā 8, Rīgā, LV-1505
Novēlam saglabāt raidījuma skanējumu un ģimenisko auru, kā arī turpmāk būt par mūsu tautas folkloras vērtību saglabātāju līderiem!
Svētdien, 25. martā, pēc piemiņas brīža pie Latvijas Okupācijas muzeja, kur tika godināti visu trīs Baltijas valstu deportāciju upuri, Rīgas un Latvijas politiski represēto biedrību pārstāvji devās gājienā pa Kaļķu ielu uz Brīvības pieminekli, lai tur plkst. 13 noklausītos Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunu un kopā ar valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas un Rīgas domes deputātiem, kā arī citiem pasākuma apmeklētājiem piedalītos svinīgā ziedu nolikšanas pasākumā.
Pie Brīvības pieminekļa bija ieradušies ļaudis, turot rokā ziedus un ziedu vainagus. Pieminekļa pakājē plīvoja visu trīs Baltijas valstu karogi. Godināt deportācijas upuru piemiņu bija ieradušies aptuveni pārdesmit Saeimas deputāti – lielākoties Nacionālās apvienības un Vienotības frakciju pārstāvji.
Klātesošos uzrunāja arī Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais, kurš norādīja, ka Latvijas sabiedrībā notiek apzināta nacionālā naida kurināšana un nesenākais pierādījums tam ir 18.februāra referendums par divvalodību. Šajā ziņā grūti nepiekrist Resnā kungam, ko uzrunā pēc tam norādīja arī Valsts prezidents.
Atgriezies mājās Twitter.com ierakstīju: „Izturīgākie arī šodien pie Brīvības pieminekļa pieminēja izsūtītos. Laika apstākļi simboliski - plēš, posta un ārda.” Bet notika mazs brīnums - stiprais vējš un aukstums mudināja pūli sastāties daudz ciešāk, tādējādi sargājoties no aukstuma un zināmā veidā simbolizējot patiesu tautas vienotību.
1949. gada marta deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem 1949. gada 25.-28. martā. Deportācijās, kuras slepeni tika sauktas par operāciju "Krasta banga" izsūtīja apmēram 90 000 Baltijas valstu iedzīvotājus, gandrīz puse no viņiem no Latvijas.
2012. gada 24. martā plkst. 09.30, Siguldas Sporta skolas zālē, norisinājās Siguldas novada sporta spēles „Telpu futbols”.
Šajās sporta spēlēs šoreiz piedalījās septiņas komandas - "Darba Rezerves", divas AS "Siguldas Būvmeistars" futbola komandas, komanda no Lojas, komanda no Līgatnes, futbola komanda „Dienvidparks” un mēs -Vienotības komanda. Jāatzīstas, ka Vienotības futbola komanda bija vienīgā komanda, kas pirmo reizi šādā sastāvā satikās šajās sporta spēlēs un šajā laukumā. Citas komandas bija ar citu turnīru pieredzi, dažas pat vairāku gadu garumā.
Vienotības komandas sastāvā bija arī divi 11. Saeimas deputāti, es, Ingmārs Čaklais un mans kolēģis Ainārs Latkovskis, kā arī kolēģi - deputātu palīgi un Vienotības biedri. Par fotogrāfu pieteicās mans dēls Eduards Čaklais (arī viņam tā ir zināma debija, tāpēc lūdzu nevērtēt pārāk stingri!).
Par sportiskiem rezultātiem runāt grūti, taču pēc rezultātiem spriežot bijām sīkstākā komanda - diviem minimāliem zaudējumiem, pievienojām divus bezcerīgus zaudējumus un divus neizšķirtus ar šo sporta spēļu vājāko un spēcīgāko komandu.
Katrā ziņā Vienotības futbola komandai pirmo sporta spēļu prieks neprognozējamā un nepārbaudīta sastāva ir vairāk kā lielisks sasniegums. Turpmāk var būt tikai labāk. Uz to arī strādāsim!
Paldies organizatoriem! Možu garu visiem dalībniekiem un uzvarētājiem!
22. martā kārtējo reizi Saeimā notika manis organizēta ekskursija, kas nu jau kļuvusi par tradīciju, jo šādas ekskursijas notiek regulāri - katra mēneša ceturtajā ceturtdienā pulksten četros.
Šoreiz ekskursijas organizēšanā lielu lomu „nospēlēja reklāma” interneta mini-blogu vietnē Twitter.com. Tieši uz šo aicinājumu atsaucās lielākā daļa ekskursantu, tai skaitā, māmiņa Ieva ar četriem saviem bērniem un bariņu krustbērnu (mazākajiem 1,5 un 3 gadi, trīs bērni vecumā no 7-12 gadiem un vidusskolnieki). Ekskursijā piedalījās arī vairāki studenti, valsts iestāžu darbinieki un vidējas paaudzes kundzes. Šādu ekskursantu sastāvu pa Saeimas gaiteņiem vēl nebiju vedis, bet centos parādīt un izstāstīt kaut ko, kas varētu interesēt katru dalībnieku.
Kā ierasts, Saeimas Protokola nodaļas konsultante Gunta Gaigala, ar kuru esam sadarbojušies jau iepriekšējās ekskursijās, izvadāja ekskursantus pa Saeimas ēku un īsumā izstāstīja par pašu ēku un procesiem, kas ikdienā tajā notiek.
Tā kā, strādājot Saeimā un regulāri vadot ekskursijas, esmu guvis jau zināmu pieredzi, saprotu, ka par Saeimu ir vairāk ko stāstīt, nekā ko rādīt, tādēļ turpmāk ekskursijās manā pavadībā vairāk laika centīsimies veltīt neformālai sarunai brīvā formātā.
Arī tupmāk visi ir laipni aicināti pieteikties ekskursijām Saeimā! To vari izdarīt sazinoties ar manu palīgu Mārtiņu Smalko (martins.smalkais@saeima.lv). Ar ekskursiju datumiem un laikiem iespējams iepazīties manā publiski pieejamajā kalendārā portālā Gudrasgalvas.lv (http://ej.uz/iz4). Uz tikšanos!
Pēc katras Saeimas sēdes turpat Saeimas sēžu zālē tiek veidots radio raidījums Frakciju viedokļi (tiešraide Latvijas Radio - Rīga 93.1 FM).
Pirms Saeimas sēdes katras frakcijas vadītājs izlozē kārtas numuru, kārtībai, kādā runās frakciju pārstāvji šajā radījumā. Šoreiz Vienotības frakcijai tika 3. kārtas numurs.
Raidījuma tiešraidē katras frakcijas pārstāvis var izmantot piecas minūtes pēc saviem ieskatiem. Šajā laikā neviens neuzdod jautājumus, nepārtrauc, nekomentē, bet frakcijas pārstāvis var runāt par tikko notikušo Saeimas sēdi vai izteikt savu viedokli kādā svarīgā jautājumā, vai stāstīt par frakcijas darbu utml. Ir bijuši gadījumi, kad frakcijas pārstāvis izmanto šīs dotās radio tiešraides ētera minūtes arī nelietderīgi - populistiskiem paziņojumiem vai uzbrukumiem citiem kolēģiem. Bet tas ir katra runātāja izvēles jautājums.
Ceturtdien, 22.martā tiku deleģēts pārstāvēt Vienotības frakciju raidījuma Frakcijas viedokļi tiešraidē. Jau iepriekš biju šajā raidījumā piedalījies un ņemot vērā savu pieredzi nolēmu, ka šoreiz man atvēlētajās 5 minūtēs akcentēšu Vienotības frakcijai svarīgākos jautājumus un aktualitātes, kā arī vienlaicīgi pateikšu vairākus paldies. To arī realizēju.
Raidījumu „Frakcijas viedokļi” var noklausīties Saeimas mājas lapa: http://ej.uz/hqu8.
Trešdien, 21. martā, pēc politiskās partijas „Vienotība” biedra un Saeimas frakcijas deputāta Andreja Judina iniciatīvas, Vienotības birojā uz darba grupas dibināšanas sanāksmi sanāca partijas biedri un atbalstītāji, kas nodarbosies ar juridisko jautājumu risināšanu. Pirmām kārtām Vienotības biedri vienojās, ka jaundibinātā darba grupa tiks saukta par Vienotības Tieslietu darba grupu.
Idejas autors sēdi iesāka ar savas vīzijas par darba grupas darbību izklāstu. Pamatuzdevums viens – no Vienotības biedru rindām „atlasīt” visdažādāko juridisko nozaru ekspertus un sadarbībā ar Saeimas deputātiem izstrādāt likumu grozījumus iesniegšanai Saeimā. Andrejs Judins norādīja, ka, viņaprāt, grupas darbībai nebūs jēga, ja tās dalībnieki sanāks „aprunāties”. Arī es uzskatu, ka šai darba grupai jāstrādā ar mērķi atslogot Saeimas Juridiskajā komisijā strādājošo Vienotības deputātu darbu.
Neskatoties uz savu līdzdalību daudzos citos projektos un aizņemtību deputāta darbā, tomēr nolēmu iesaistīties darba grupas darbībā, viens no iemesliem – cieņa un atbalsts Andreja Judina iniciatīvām. Viņa vadībā strādāju arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Operatīvās darbības likuma apakškomisijā, kuru, neskatoties uz dažu opozīcijas deputātu centieniem paralizēt apakškomisijas darbu, Andrejs vada ļoti profesionāli. Šo iemeslu minēju arī klātesošajiem darba grupas dalībniekiem.
Pirmajā Vienotības Tieslietu darba grupas sēdē bija ieradušies Silvija Kaugere, Ineta Muižniece, Rolands Irklis, Andrejs Pavārs, Evija Kolberga un citi. Ikviens varēja izteikt savu redzējumu par grupas plānoto darbību. Dažu dienu laikā pēc pirmās tikšanās grupai jau pievienojas citi kolēģi. Domubiedru grupai ir izveidota arī sava sadaļa sociālajā tīklā Facebook.
Nobeigumā, apkopojot kolēģu viedokļus tika nolemts, ka darba grupa sēdēs tikties divas reizes mēnesī un skatīs plaša spektra jautājumus, taču kontekstā ar Saeimā atvērtajiem likumprojektiem un sabiedrības vajadzībām, saturiski sniegs palīdzību Vienotības deputātiem Saeimā, meklējot risinājumus problēmsituācijām, lai Saeimā pieņemtie likumi būtu kvalitatīvāki.
Otrdien, 20. martā, atceļā no Beverīnas novada Brenguļiem, devos uz tikšanos ar partijas „Vienotība” Valmieras nodaļas biedriem, lai pārrunātu aktualitātes Valmierā un Latvijā.
Ņemot vērā vēlo vakara stundu (plkst.20.00), gan manu, gan kolēģu garo darba dienu šoreiz aktualitātes izrunājām īsumā, bet garākai sarunai vienojāmies norunāt citu tikšanās laiku un vietu.
Saruna ar partijas biedriem, kurus droši varu saukt par saviem domubiedriem, raisījās viegli un konstruktīvi. Informēju kolēģus par aktualitātēm Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitā, īsi diskutējām par 22.marta Saeimas sēdē plānotajām Centrālās vēlēšanu komisijas vēlēšanām un vienīgā vadītāja kandidāta Arņa Cimdara atbilstību amatam, runājām par 19. marta partijas valdes sēdē lemto attiecībā uz pašvaldības deputātu statusu, kā arī apspriedām citas aktualitātes.
Kolēģi ne vien uzklausīja, bet arī pauda viedokli, kas noteikti arī man palīdzēs turpmākajā darbā. Par to, protams - paldies!
Atgādināju, ka kopā ar Vienotības frakcijas deputāti Lolitu Čigāni vēl joprojām Vienotības frakcijā organizējam, t.s. pašvaldību darba grupu, uz kuru savu viedokli paust ir aicināti visi, kam ir ko teikt. Informēju, ka darba grupas formāts laika gaitā tiek mainīts – vēlamies pašvaldību pārstāvjus „izmantot” ne vien kā pašvaldību darbu regulējošo likumu grozījumu iniciatorus, bet arī kā tiešo informācijas kanālu starp likumdevēju un cilvēkiem reģionos. Piemēram, nākošajā darba grupas sēdē, 30.martā, starp citiem apspriežamajiem jautājumiem grupas dalībniekus informēšu par Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitu.
Pieredzējuši politiķi saka, ka spēcīga partija var būt tikai tad, ja tai ir spēcīgas reģionālās nodaļas. Vienotībai tādas ir un nemitīgi top arvien jaunas! Ceru uz turpmāku sadarbību gan ar Valmieras, gan citām nodaļām.
Kā Vienotības biedriem, tā citiem atgādinu – aicini ciemos, aizbraukšu!
Pēc publikācijas izlasīšanas portālā Delfi.lv (http://ej.uz/69zk), sazinājos ar jaundibinātās biedrības „Glābsim Latvijas laukus!” vadītāju Valentīnas Rozītes kundzi un norunāju tikšanos ar biedrības pārstāvjiem Beverīnas novada, Brenguļu pagastā. Otrdien, 20. martā, kopā ar palīgu Mārtiņu Smalko devāmies uz Brenguļiem, lai iepazītos un lūkotu pēc veida kā aktīvistiem palīdzēt.
Biedrības mērķis un pamatideja vienkārša - panākt, lai sociāli nelabvēlīgo, trūcīgo, daudzbērnu un cita statusa ģimenes, kas šobrīd dzīvo tikai no pabalstiem, sevi uztur paši ar savu darbu, ar to, ko izaudzē dārzā un kūtiņā.
Ierodoties Brenguļu pagasta pārvaldē, tikām informēti, ka esam ieradušies ne vien uz tikšanos ar biedrības pārstāvjiem, bet tikšanās ar mums ir biedrības „Glābsim Latvijas laukus!” sapulces darba kārtībā. Jau stundu biedrības aktīvisti bija diskutējuši par tēmu „Beverīnas novada pašvaldības attīstības ceļš”.
Uzsākot sarunu, pateicos Rozītes kundzei par rasto iespēju satikties un biedrības biedriem par izrādīto vēlmi sadarboties. Aicināju biedrības līderus un citus klātesošos īsumā izstāstīt savu redzējumu par turpmāko darbību un sasniedzamajiem mērķiem. Jau pirmajās minūtēs sapratu, ka esmu saticis ļoti konstruktīvi domājošu, kaujinieciski noskaņotu un uz rezultātu virzītu aktīvistu grupu.
Sarunas sākumā vienojāmies, ka diskusiju orientēsim uz mērķu sasniegšanu un pozitīvu pārmaiņu veicināšanu, nevis esošās situācijas, valdības un ierēdņu kritizēšanu un negatīvo emociju „izgāšanu”.
Sarunas gaitā apspriedām arodskolu jautājums un problēmas izglītības nozarē, darba vietu trūkumu pensijas vecuma cilvēkiem, pensijas vecuma paaugstināšanas pamatojumu un praktisko realizāciju, valsts izpildinstitūciju ierēdņu darbību, pašvaldību organizēto iepirkuma procedūru norisi, ceļu infrastruktūras uzlabošanas problēmas, PVN likmes pamatotību un iespējamās izmaiņas, kooperatīvu dibināšanas kārtību, pabalstu nepieciešamību un sistēmas uzlabošanu, kā arī latviešu aizceļošanu darba meklējumos uz citām valstīm. Raibi. Kā dzīve.
Vairāki biedrības biedri atzina, ka saskata nopietnas problēmas Latvijas izglītības sistēmā, jo īpaši – arodskolu jautājumā. Viņi norādīja, ka lauku reģionos ir liels deficīts pēc profesionālo izglītību ieguvušiem darbiniekiem – traktoristiem, pārtikas tehnologiem, lopkopjiem, u.c. Diemžēl ļoti daudz šādu skolu tuvākajā apkārtnē un visā Latvijā ir likvidētas. Klātesošie ierosināja, ka būtu jāpiešķir uzņēmumiem dotācijas arodskolu uzturēšanai, lai tās „izaudzina” savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus, dodot tiem prakses vietas mācību procesa laikā un darba vietas pēc izglītības iegūšanas.
Biedrības biedri atzina, ka zināmas problēmas sagādā arī jaunais izglītības finansēšanas modelis „nauda seko skolēnam” – Beverīnas novadam šī sistēma nozīmē zaudējumus, jo no pašvaldības budžeta nākas finansēt skolas, no kurām bērni aizgājuši mācīties uz blakus esošās Valmieras skolām. Tika ierosināts pārskatīt šo sistēmu, nosakot, ka bērnam jāmācās tuvāk dzīvesvietai esošajā skolā, ja nav ārkārtas iemesli kādēļ to nedarīt, bet pašvaldība maksā, ja „pakalpojumu” nevar nodrošināt.
Biedrības pārstāvji asi kritizēja valdības ieceri paaugstināt pensionēšanās vecumu, sakot, ka „pensionēšanās vecuma paaugstināšana būtu noziegums”. Tika norādīts, ka pie šāda nosacījuma, būtu intensīvi jāstrādā pie darba vietu radīšanas vai nodrošināšanas pensijas vecuma cilvēkiem.
Lai īstenotu savus mērķus, biedrība vēlētos sakārtot izpildinstitūciju ierēdņu dzelžaino un dažkārt pat absurdo darbību visdažādāko likumdošanas normu piemērošanā. Šādus stāstus biju dzirdējis jau iepriekš, tādēļ pēc padoma tālu nebija jāmeklē – sakiet man vārdus, uzvārdus un institūcijas, kuru ierēdņi rīkojas negodprātīgi!
Biedrības pārstāvji arīdzan norādīja uz likumdošanas normām, kas sarežģī kooperatīvu dibināšanu un to pastāvēšanu. „Kooperatīvi būtu labs risinājums un izdzīvošanas iespēja daudziem zemniekiem – palielinātos piedāvājuma klāsts, apvienojot līdzekļus spētu vairāk investēt attīstībā, spētu piedalīties lielākos iepirkumu konkursos un pavērtos vēl citi „uz augšu virzoši” ceļi, taču birokrātiskās prasības tam ir šķērslis”, norādīja runātāji.
Kā būtisku problēmu ne tikai Beverīnas novadā, bet visā Latvijā, biedrības biedri minēja nesakārtoto ceļu infrastruktūru un kārtību kādā par ceļiem tiek gādāts. „Šai jomā valda totāls haoss. Vecos ceļus nelabo, top jauni, bet neloģiskās vietās un bez pamatojuma. Daļa mežu ceļu pieder A/S Latvijas Valsts meži, vēl kādi – A/S Latvijas Valsts ceļi, bet citi vēl kādam.” Par tēmu ir satraukti runātāji.
Kā apstiprinājums manām domām, ka runātāji nedzīvo savā „mazajā pasaulē” un nedomā vien par savām problēmām, bija kāda kunga ierosinājums aplikt ar nodokli no Latvijas izejošās naudas transakcijas, kas notiek uz „ofšoriem” vai no tiem. Kungs aicināja šo ierosinājumu sadzirdēt arī atbildīgajiem ministriem.
Kā minēju stāsta sākumā, jaundibinātās biedrības biedri ir konstruktīvi domājoši, mērķtiecīgi aktīvisti. Jo ilgāk sarunājāmies, jo vairāk tas pierādījās. Piemēram, kāds no biedrības biedriem sarunas noslēgumā pauda šādu atziņu: „Latvijā nekas nenotiks līdz brīdim, kad šeit dzīvojošie nevienosies par citām vērtībām izņemot naudu”! To arī visiem novēlu – vienoties par to, kas dzīvē ir svarīgākais un palīdzēt vienam otram svarīgāko sasniegt!
Vēlreiz apliecinu - apsolītās lietas izpildīšu un tad jau pavisam drīz atkal tiksimies!
Trešdien, 21. martā, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē deputāti ar ekspertiem no Valsts policijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK), Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR) un citām kompetentām iestādēm pārrunāja līdzšinējo pieredzi finanšu piramīdu ierobežošanā un par iespējām uzlabot to kontroli.
Tā kā pēdējo nedēļu laikā masu medijos plaši tiek atspoguļota kāda nu jau pasaulslavena krāpnieka centieni Latvijā nodarboties ar „finanšu piramīdu biznesu”, deputāti, sasaucot Pieprasījumu komisijas sēdi, vēlējās noskaidrot, kā šobrīd notiek šādu krāpniecisku organizāciju darbības kontrole un vai Saeima var palīdzēt normatīvā regulējuma pilnveidē, ja tajā ir kādi trūkumi.
FKTK pārstāvis, priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis informēja deputātus, ka komisijai ir pieejami pietiekami daudz juridisko instrumentu, ar kuru palīdzību maksimāli ierobežot un kontrolēt nodibinājumu darbību, ja konstatēts, ka šis nodibinājums nodarbojas ar finanšu piramīdu vai citu krāpniecisku shēmu pielietošanu savā darbībā, tādēļ jauni normatīvie akti vai esošo papildinājumi neesot nepieciešami.
UR pārstāvis, Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis, jau pirmajā reizē tiekot pie vārda, visu atbildību par finanšu piramīdu veidojošo nodibinājumu kontroli un „izķeršanu” no sevis pārstāvētās institūcijas pleciem novēla, sakot, ka nav iespējams noteikt biedrību darbības jomas, pirms tā ir sākusi darbu. Šajā ziņā Baloža kungam pilnībā piekritu.
Sēdes nobeigumā, gan deputāti, gan pieaicinātie eksperti nonāca pie kopīgas atziņas – kā preventīvs paņēmiens, lai novērstu sabiedrības maldināšanu un apkrāpšanu, jāizmanto cilvēku informēšana medijos un citā veidā.
Riska piekritēji vienmēr atradīs veidu kā riskēt – lai viņi to dara, bet vienmēr atradīsies kāds, kurš noticēs vieglai peļņai savas nezināšanas dēļ. Šo cilvēku skaits jāsamazina līdz minimumam – to norādīja arī FKTK priekšsēdētāja vietnieks Brazovska kungs.
Ceru, ka latviešu tauta arī turpmāk saglabās savu gadsimtu gaitā radīto priekšstatu un steriotipu par sevi – strādīgi, čakli un dzīvē orientēti uz augstākām vērtībām nekā nauda. Šajā gadījumā jāpiekrīt kādas ideoloģijas pamattēzei – katram pēc padarītā. Aicinu negaidīt atdevi neko nedarot!
Ievadā no Ilzes Grīnumas raksta „Kāpēc leģionāri krustugunīs?”, Ilustrētā Vēsture. 2012. gada 16. marts, http://ej.uz/9ycj:
„Pēc smagām kaujām pie Staraja Rusas un Volhovas frontē Novgorodas apgabalā 1944. gada februāra beigās Latviešu SS brīvprātīgo leģiona 19. divīziju, tobrīd vēl kā 2. brigādi, un 15. divīziju nolēma apvienot vācu VI SS korpusa sastāvā un izvietot Pleskavas apgabala Veļikajas upes kreisā krasta pozīcijās. No taktikas viedokļa vāciešiem pozīcijas nebija izdevīgas. Upes labajā krastā atradās gara augstieņu rinda, kas deva pretiniekam labas novērošanas un uguns pozīcijas. Tāpēc marta sākumā VI SS korpusa virspavēlniecība pieņēma lēmumu ieņemt minētās augstienes.
No 16. līdz 18. martam risinājās sīvas cīņas par augstieni ar apzīmējumu «93,4». Tur pirmo reizi plecu pie pleca cīnījās arī abas Latviešu leģiona divīzijas. Vairāki 19. divīzijas rotu komandieri izcēlās ar īpašu drošsirdību, varonīgi cīnoties pret vērā ņemamu pretinieka pārsvaru. Daļai latviešu karavīru šīs bija īstas ugunskristības. Augstieni izdevās ieņemt, bet turpmākās kaujas nebija tik veiksmīgas. Ņemot vērā lielos zaudējumus (marta un aprīļa cīņās gāja bojā ap 2000 leģionāru) un padomju karaspēka dzīvā spēka un ieroču pārsvaru, aprīļa otrajā pusē VI SS korpuss pakāpeniski tika pārvietots uz pozīcijām 50 km uz austrumiem no Opočkas Pleskavas apgabalā.”
Vēlāk 16. martu noteica par kritušo leģionāru piemiņas dienu, taču mūsdienās šis datums kļuvis par iemeslu saspīlējumam sabiedrības attiecībās un politiskajai ažiotāžai.
2012. gadā 16. martā ar kolēģi no Saeimas „Vienotības” frakcijas Ingūnu Rībenu devos uz piemiņas pasākumu Lestenes brāļu kapos, kur atdusas gandrīz tūkstotis 2.pasaules kara laikā kritušo Latviešu leģiona karavīru.
Protestējošas vai piketējošas cilvēku grupas Lestenē nebija ieradušās.
Piemiņas pasākumu atklāja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija.
Līdztekus karavīru un leģionāru apvienību dalībniekiem pasākumu apmeklēja un ar runu uzstājās nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderis Raivis Dzintars, bet tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) vēstījumu piemiņas brīža dalībniekiem nolasīja viņa padomnieks.
Piemiņas pasākuma aizlūgumu vadīja mācītājs Kaspars Kovaļovs. Klātesošos uzrunāja Tukuma novada mērs Juris Šulcs. Aizkustinošu un spēcīgu uzrunu klātesošajiem teica arī mana kolēģe Ingūna Rībena.
Pēc pasākuma visi tika aicināti uz svinīgo koncertu Lestenes baznīca. Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs Aldis Hartmanis pastāstīja, ka vakarā vietējā kultūras namā plānots saviesīgs bijušo cīņu biedru atmiņu vakars.
Sirsnīgi, ka atceres pasākumu apmeklēja un no drēgnā laika nesabijās tik daudz cilvēku – gan jauni, gan veci. Lai gan pasaulē dažādus viedokļus raisoša, tomēr šī diena latviešiem ir svarīga un kritušie godināmi. Nekādas politikas, vien piemiņa kaujās kritušajiem latviešu vīriem, kas cīnījās par Latvijas brīvību.
Nožēlojami, ka no ārpuses injicētās sabiedrības konfrontācijas un saspīlējumam dēļ, godināt tos, kas nav guldīti Lestenes kapos, nav iespējams tam atbilstošā veidā pie Brīvības pieminekļa. Esmu no tiem, kam Brīvības piemineklis ir svētvieta un esmu tur devies ziedus nolikt gan privāti savas dzīves skaistos brīžos, gan kā valsts amatpersona valsts svētku un arī sēru dienās. Šogad, 16. martā turp nedevos tikai un vienīgi šīs mākslīgi radītās politiskās ažiotāžas dēļ, kuru daži Latvijai nelojāli politiskie spēki cenšas izmantot sava politiskā reitinga celšanai.
VĒSTURNIEKU, VĒSTNIEKU UN DEPUTĀTU SARUNA SAEIMĀ
PAR 16. MARTU
Ceturtdien, 15. martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ojārs Kalniņš (V) Saeimas deputātus un citus interesentus aicināja uz tikšanos „Līdzīga Latvijas vēstures izpratne – kopīgai nākotnei” Saeimas Sarkanajā zālē ar vēsturniekiem un Latvijā akreditētiem vēstniekiem, lai noskaidrotu Latvijas vēstures ekspertu skatījumu uz 16.marta notikumiem vēsturē un mūsdienās.
Vēsturnieku uzklausīšanas galvenais mērķis bija veidot vienotāku Latvijas vēstures izpratni gan mūsu valstī, gan ārpus tās robežām.
Uz tikšanos tika aicināti Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris („Latviešu karavīri vai latviešu leģions? Latvieši Vācijas reiha karaspēkā un policijā.”), Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators Ritvars Jansons („Latviešu leģionāru cīņas mērķi. Ieceres un to īstenošana”), valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” pētnieks Uldis Neiburgs („Otrais pasaules karš Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā un mūsdienu politikā”) un Austrumeiropas politikas pētniecības centra pārstāvis Ainārs Lerhis („Otrā pasaules kara notikumu izmantošana mūsdienu politikā un propagandā”). Savu viedokli par 2.pasaules kara notikumiem pauda arī Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija un organizācijas „Daugavas Vanagi” Centrālās valdes un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības pārstāvis Andrejs Mežmalis („„Daugavas Vanagi” – vēsturiskās piemiņas glabātāji”).
Vēstures zinātnieki savās prezentācijās klātesošajiem sniedza detalizētu, uz argumentiem un faktiem balstītu pārskatu par latviešu karavīru un visas tautas pārdzīvojumiem 2. pasaules kara laikā, kā arī notikumus Latvijā precīzi sasaistīja ar tā brīža notikumiem pasaulē un Eiropā, kas ietekmēja Latvijas valsti. Domāju, ka radikālu viedokļu paudējiem vairs nevajadzētu būt jautājumiem, ja nu vienīgi to pieprasa viņu politiskie uzskati. Esmu gatavs kategoriski noraidīt jebkurus izteikumus, ka šajā diskusijā izskanēja vienpusējs viedoklis. Pieaicinātie vēsturnieki profesionāli izvairījās no emocijām un stāstīja formātā „bija tā, tāpēc, ka...”.
Pasākums izraisīja, iespējams, negaidītu interesi gan no mediju, gan deputātu, gan diplomātiskā korpusa pārstāvju puses. Sarkanajā zālē nebija neviena brīva vieta un daļa klausītāju pat stāvēja kājās.
Paldies organizatoriem un paldies vēsturniekiem! 16.marta jautājums nudien rada saspīlējumu sabiedrībā gadu no gada. Arī Ārlietu komisijas vadītājs Kalniņa kungs pirms tikšanās atzina, ka ārzemēs nav viennozīmīga viedokļa par latviešu karavīru lomu fašistiskās Vācijas armijā 2.pasaules kara laikā. Ceru, ka šī diskusija radīja vairāk skaidrības ne vien ārvalstu diplomātiem, bet ikvienam, kas uz to bija atvērts.
SADARBĪBAS GRUPA AR LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS
APVIENOTĀS KARALISTES PARLAMENTU
Ceturtdien, 15. martā, neilgi pēc Saeimas sēdes beigām, Saeimas deputātu sadarbības grupas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu vadītājs Valdis Liepiņš (ZRP), aicināja grupas deputātus uz nelielu tikšanos Saeimas Sarkanajā zālē, lai pārrunātu grupas tālāko darbību.
Sēdes sākumā Liepiņa kungs informēja klātesošos deputātus, ka ir runājis ar Apvienotās Karalistes pārstāvjiem par iespējamo tikšanos tuvākajā laikā un par apmaiņas vizītēm.
Grupas vadītājs aicināja deputātus izteikt priekšlikumus par iespējamajiem tematiem, kas būtu jāapspriež ar Apvienotās Karalistes parlamenta pārstāvjiem vai vēstniekiem. No deputātu puses izskanēja tādi ierosinājumi kā sadarbība izglītības jomā, pieredzes apmaiņa pašvaldību darbību jomā, tirdzniecības sakaru pilnveidošanas jautājumi, kā arī dubultpilsonības jautājuma apspriešana.
Patiess prieks, ka, par spīti daudzu deputātu un mediju skeptiskajiem viedokļiem par šādu sadarbības grupu nepieciešamību to šķietamās bezdarbības dēļ, ir deputātu sadarbības grupas ar citu valstu parlamentiem, kas aktīvi darbojas un vēlas kaut ko izdarīt. Kā vienmēr var pārliecināties, ka viss ir atkarīgs no cilvēkiem pašiem – lāpsta ir iedota, vajag tikai rakt!
Ceru, ka Liepiņa kunga ieplānotās tikšanās ar Apvienotās Karalistes amatpersonām notiks tuvākajā laikā un tiks iedibināta cieša abu valstu sadarbība. Kā vienmēr – esmu gatavs palīdzēt un atbalstīt jebkurā veidā!
Trešdien, 14. martā, biju aicināts uz sabiedriskās politikas portāla „Politika.lv” un K.Adenauera fonda kopīgi rīkoto domu apmaiņu „Tiesībsarga 12 mēneši”. Neformālā gaisotnē, Berga bazāra bibliotēkas formāta kafejnīcā „Birojnīca”, kopā ar ekspertiem politisko procesu pētnieci Ivetu Kažoku un Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingu Reini, klātesot pašam tiesībsargam Jurim Jansonam analizēja tiesībsarga biroja darbību pēdējo 12 mēnešu laikā.
Diskusijas sākumā pieaicinātie eksperti – Iveta Kažoka un Inga Reine – īsi izklāstīja savu viedokli par tiesībsarga darbību pēdējā gada laikā. Svarīgi piebilst, ka Reines kundze uzstājās ar savu personīgo viedokli, nevis ar Ministru kabineta viedokli, ko arī pati vairakkārt akcentēja.
Diskusijas vadītājs Jānis Domburs deva vārdu visiem klātesošajiem, kuri vēlējās izteikties vai uzdot jautājumus kādam no ekspertiem vai pašam tiesībsargam. Starp apspriestajām tēmām bija jautājumi, par kuriem Juris Jansons kopš ievēlēšanas brīža jau publiski paudis savu viedokli: tiesībsarga autoritāte sabiedrībā, tiesībsarga biroja izvirzītās prioritātes, labas pārvaldes principu aizstāvēšana utt.
Jāatzīst, ka Jura Jansona stāstījums un arī atbildes uz jautājumiem vai replikām mani, un, šķiet, daudzus citus klātesošos nepārliecināja. Atceros, ka līdzīgi Juris Jansons mani nepārliecināja arī laikā, kad viņš tika ievēlēts tiesībsarga amatā. To arī viņam atklāti pateicu šoreiz un arī publiski atzinos, ka Saeimas slēgtajā balsojumā par viņa ievēlēšanu amatā, balsoju par otru kandidātu, kas neapšaubāmi bija un ir labāks pat pēc šī gada, kad tiesībsarga amatā ir Juris Jansons.
Tiesībsargs ne vien bija nepārliecinošs savās atbildēs un stāstījumā, bet arī izrādīja emociju nesavaldību, vairākas reizes atļaujoties neloģiski asi atbildēt uz replikām un kritiku. Jāpiebilst, ka diskusijas laikā pieminētā tiesībsarga nespēja savos izteikumos balstīties uz juridiskiem argumentiem vai faktiskiem pierādījumiem atspoguļojās arī šoreiz. Šo iemeslu dēļ, vairāki runātāji Juri Jansonu nosauca par „opozīcijas deputātu”.
Diemžēl, bet likumsakarīgi, ka no salīdzinoši kompetentiem domapmaiņas dalībniekiem izskanēja ļoti maz atbalsta un uzslavu vārdi „jaunajam” tiesībsargam. Ceru, ka diskusijā „Tiesībsarga 24 mēneši”, ja tāda tiks rīkota, dzirdēsim garu atskaiti par izdarīto un daudz pozitīvāku vērtējumu. To arī Jurim Jansonam savā uzrunā novēlēju.
Atgādinu, ka 2011. gada 3. martā Juris Jansons, aizklātā balsojumā, ar 53 balsīm „par”, tika ievēlēts Tiesībsarga amatā, nomainot līdzšinējo tiesībsargu Romānu Apsīti. Tolaik politiskajos kuluāros runāja, ka Jansona kunga ievēlēšana notikusi pateicoties Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas centra slepenai vienošanās. Pirms gada, kad Saeima lēma par tiesībsarga amatu kandidātiem, Vienotība, kurai 10. Saeimā bija 33 deputātu vietas, bija publiski paudusi atbalstu otram kandidātam – tiesību speciālistei Anitai Kovaļevskai.
Pirmdien, 12. martā, Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma apakškomisijas deputāti skatīja ierosinājumus grozījumiem likuma 11. un 12. pantos (http://ej.uz/i7u4), kuri reglamentē naturalizācijas ierobežojumus. Uz komisijas sēdi tika aicināti vairāku drošības iestāžu pārstāvji, lai noskaidrotu, kā šobrīd tiek piemērotas minētajos pantos paredzētās normas un kas pēc drošības iestāžu domām būtu tajās labojams.
Sēdē piedalījās Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvis Artis Mezītis, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārstāve Sarmīte Klementjeva, Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji Andris Freimanis un Iveta Maure, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pārstāve Lolita Matuzele, kā arī Drošības policijas pārstāvis Ints Ulmanis.
Par pārsteigumu lielai daļai deputātu, neviens no pieaicinātajiem ekspertiem nespēja paust plašu un visaptverošu nostāju par šo pantu piemērošanu. Katras drošības iestādes pārstāvis atzina, ka viņa pārstāvētā iestāde naturalizācijas procesa ietvaros personas pārbauda tikai pēc viena no 11. panta 1. daļas punktiem. Jāatzīst, ka šāds nepatīkams pārsteigums no drošības iestāžu puses ne mazumam deputātu lika aizdomāties par šo iestāžu kompetenci. Pēc likumā noteiktā varētu spriest, ka drošības iestādes strādā kā filtrs, kas patiesi liedz iegūt Latvijas pilsonību valstij nevēlamām personām. Vai tas tā notiek? – jautājums palika neatbildēts.
Tā piemēram, kādas iestādes pārstāvis atzina, ka principā nekad netiek pārbaudīts 11. panta 1. daļas 6. punktā minētais par naturalizējamās personas iespējamo dienestu kādā ārvalstu izlūkdienestā. Arī iepriekšminētā panta daļas 7. punkts – atzinums par personas kriminālsodīšanu citās valstīs tiek sniegts tikai tad, „ja šādas ziņas ir mūsu rīcībā”. Kas devis tiesības šādai likuma interpretācijai?
Apakškomisijas sēdē deputāti atļāvās savu sašutumu neslēpt. Arī viedokli par apakškomisijas izstrādātajām versijām likuma panta redakcijai tā arī neizdevās „izvilkt”, kaut tas jau iepriekš tika ikvienam no uzaicinātajiem nosūtīts elektroniski. „Drošības dienests pie drošības dienesta, bet drošības nekādas!” – jau pēc sēdes skumjš kopīgais secinājums.
Diemžēl, negaidīti aplami šo sēdi atspoguļoja arī ziņu aģentūra LETA. Bet, lai nu tas paliek vēsturei. Svarīgi lai likuma labojumi būtu maksimāli kvalitatīvi un lai pēc tam arī citas iesaistītās valsts institūcijas likumu piemērotu atbilstoši, ne kā šodien dzirdējām – tikai daļēji, vai dīvainā interpretācijā.
Sestdien, 10. martā, atsaucoties BA „Turība” pirmā kursa Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadības programmas studentu aicinājumam, devos uz Valsts sociālās aprūpes centru „Ezerkrasti”, lai piedalītos studentu rīkotajā „Smaidu pēcpusdienā” un ar tēta - Māra Čaklā dzejoļu lasījumiem iepriecinātu centra iemītniekus.
Centra iemītniekiem lika smaidīt arī atraktīvā bērnu vokālā grupa „Dzeguzīte” un bērnu tautas deju ansamblis „Uguntiņa”. Bērnu uzstāšanās skatītāju sejās izraisīja patiesu prieku, dažkārt smieklus un pat prieka asaras.
Ar saviem dzejas lasījumiem centos klātesošajiem likt aizdomāties gan par nopietnām lietām, gan par tīri ikdienišķiem sīkumiem. Protams, katram dzejolim veltīju dažus pārdomu vārdus vai nelielu dzejoļa tapšanas priekšvēsturi.
„Turības” studenti bija parūpējušies arī par dāvanām, kliņģeri un gardu kūku. Studenti centra iemītniekiem dāvāja vairākas kastes ar dzijas kamoliem, garo vakaru vadīšanai, un sveces, kas centra telpas padarītu mājīgākas.
Paldies aktīvajiem un atraktīvajiem studentiem par vēlmi dāvāt prieku citiem! Savulaik, kad vadīju Rīgas Latviešu biedrību, devu ierosmi šādiem pasākumiem, taču tā arī tie palika nerealizēti. Mudināju studentus padomāt par šo iespējamo sadarbību nākotnē!
Bet šodien - prieks, ka ideja un vēlme darīt ko līdzīgu ir arī citiem! Paldies, paldies, paldies! Bija prieks līdzdarboties un noteikti piedalīšos, ja tikšu aicināts atkārtoti.
8. martā Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) rīkoja ikgadējo kopsapulci. Tās norises vieta šoreiz bija Domenikss Auto tirdzniecības centrā Krasta ielā.
Asociācijā šobrīd darbojas jau vairāk kā simts biedru. Paldies visiem tiem, kuri vakar ieradās uz LASAP pilnsapulci. Kopā uz vietas bijām 50 biedri, bet 21 biedrs bija deleģējis kādam sevi pārstāvēt. Tātad darbu varējām sākt.
Darba kārtību sākām ar nelielu ekskursiju pa Domenikss Auto tirdzniecības centru. Tad, pēc dažiem „mājas saimnieces” Benitas Sadauskas uzrunas vārdiem sākām darbu. Vispirms Maritas Zitmanes prezentācija „Masu mediju loma dzimumu vienlīdzības komunikācijas procesā”. Pēc tam kolēģe Līga Lētiņa jautāja „LASAP identitāte digitālo komunikāciju laikmetā – lecam pa jaunam?”. Un visbeidzot, aizejošās valdes ziņojums par asociācijas darbību 2011. gadā.
Tradicionāli, neizpalika arī biedru suminājumi un „atkal” valdes vēlēšanas.
Pēc sešu gadu LASAP vadīšanas, uz valdi vairs nekandidēja Tomass Kotovičs. Mēs visi kopā teicām viņam paldies par līdz šim lieliski veikto darbu!
Pēc pasākuma kolēģis Varis Vagotiņš - Vagulis sociālajā portālā facebook.com rakstīja: „Varbūt telpu kompaktuma dēļ, varbūt Līgas prezentācijas vai valdes pērnās ražas ziņojuma dēļ, tāda kā lielākas saliedētības sajūta pēcgaršā :) Tā turēt! Vislielākais paldies mūsu visu ganītājai un valdes pieskatītājai Kristīnei!”
Piekrītot kolēģim, es pierakstīju klāt: „Varim taisnība LIELISKA SAVĒJO sajūta! Tā turēt!”.
Trešdien, 7. martā, devos uz Latvijas Televīziju, lai Gundara Rēdera raidījumā „Sastrēgumstunda” diskutētu par grozījumiem Pilsonības likumā un Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas darbu pie tiem. Man blakus „pie diskusiju galda” sēdās Saeimas deputāts Valdis Zatlers (ZRP), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis, par nelojalitāti Latvijas valstija pilsonību nesaņēmušais Jurijs Petropavlovskis (PCTVL) un bijušais Juridiskās komisijas vadītājs Aivars Endziņš.
Diskusijas gailvenās pamatnostādnes ierastās – nepilsoņu bērni, dubultpilsonība un lojalitātes noteikšanas potenciālajiem pilsoņiem. Šādā secībā jautājumi arī tika diskutēti un plūstoši saruna pārgāja no vienas tēmas otrā.
Sarunas iesākumā centos īsumā izstāstīt likuma grozījumu pieņemšans gaitu apakškomisijā, atsevišķus jau pieņemtos lēmumus un jautājumus, par kuriem deputātiem ir vai tieši pretēji – nav – domstarpību.
PMLP pārstāvis pauda izpildinstitūcijas viedokli gan par šobrīd spēkā esošo likuma redakciju un tā pielietošanu praksē, gan par Saeimā apspriestajiem likuma grozījumiem. Citskovska kunga viedoklis kā vienmēr profesionāls un balstīts uz faktiem, nevis emocijām.
„Sastrēgumstunda” no citiem raidījumiem atšķiras ar to, ka raidījuma vadītājs aicina debatēs iesaistīties arī klātesošos skatītājus. Šoreiz ētera skatītāju krēslus pildīja gan studenti, gan NVO pārstāvji, gan tādi, nu jau Pilsonības likuma eksperti, kā PBLA Latvijas nodaļas vadītājs Jānis Andersons, Austrālijas latviešu apvienības pārstāvis Jānis Bruns un skandalozā zinātnieka Ulda Bērziņa advokāts Māris Jansons.
Jāatzīst, ka daļa pieaicināto skatītāju pauda visnotaļ radikālus un kategoriskus viedokļus, ko brīžiem pat uztvērtu kā latviešu tautas apmelošanu un atklāti Latvijas valstij nedraudzīgus viedokļus. Tā, piemēram, kāda no skatītājām apgalvoja, ka latvieši to vien gaida, kad kāds krievvalodīgais izdarīs ko tādu, par ko būtu atņemama vai nepiešķirama pilsonība.
Diskusijas gaitā izskanēja daudz viedokļu. Nevarētu gan teikt, ka kāds no tiem būtu konkrēts ierosinājums kādas vienas problēmas risināšanā. No visu runātāju puses vairāk izskanēja faktu konstatācijas un visdažādākā veida kritika.
Lai nu kāda, bet diskusija – tas vienmēr ir labi. Ceru, ka katrs LTV1 skatītājs trešdienas vakarā kļuva nedaudz gudrāks un izglītotāks pilsonības jautājumā. Veiksmes mums visiem izprast un gala beigās nonākt pie pareizākajiem Pilsonības likuma problēmu risinājumiem.
Otrdien, 6. martā, turpinot dienas saspringto grafiku, Saeimas deputātu sadarbības grupas ar Austrālijas parlamentu sastāvā tikos ar Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības ministrijas valsts sekretāra pirmo vietnieku Džeremiju Ņjūmenu (Jeremy Newman) un Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Polu Stefensu (Paul Stephens).
Par nožēlu uz tikšanos ar abām Austrālijas augstajām amatpersonām bija ieradušies vien trīs Saeimas deputāti – Ēriks Ojārs Kalniņš (V), Valdis Liepiņš (ZRP) un es.
Ņemot vērā nepiespiesto un nedaudz neformālo gaisotni, kas valdīja telpā, sarunas ritēja brīvi un atklāti. Abi mani kolēģi – bijušie ārzemju latvieši – dalījās savās pieredzē par dzīvi ārzemēs un saviem iespaidiem par austrumeiropas politiku un ekonomiku.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ojārs Kalniņš īsumā iepazīstināja ciemiņus ar problēmām, kas piemeklējušas Eiropas Savienību (ES), kā arī informēja par Latvijas gatavošanās procesu Eiropas Savienības prezidentūrai 2015. gadā.
Kolēģis no Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma apakškomisijas Valdis Liepiņš Austrālijas delegātus informēja par parlamenta darbu pie grozījumiem Pilsonības likuma un uzdeva ne mazums jautājumu par Austrālijas pieredzi šajā jomā un tiesiskajiem regulējumiem atsevišķās, ar pilsonību saistītās, jomās.
Ņjūmena kungs izteica atzinīgus vārdus Latvijai par tās aktīvo līdzdalību ES un NATO, norādot, ka Austrālijas karavīri, kuri arīdzen piedalās miera misijās Afganistānā, bieži pozitīvi izteikušies par latviešu karavīriem.
Uz kolēģa Valda Liepiņa jautājumu – kā Austrālijas valdība un sabiedrība redz Latviju „uz pasaules kartes” – delegācijas pārstāvji atzina, ka cilvēki Austrālijā zin kas ir Latvija un spēj to parādīt uz globusa. Austrālijas valdība Latviju „izjūt” divos veidos – kā ES dalībvalsti, ar kuras viedokli jārēķinās jekurā sadarbībā ar ES un kā militāro sadarbības partneri Afganistānā un cita veida sadarbībā ar NATO.
Sarunas noslēgumā aicinājām Austrālijas delegātus uz ciešāku turpmāko sadarbību un saņēmām arī uzaicinājumu apmeklēt Austrāliju. Ceru, drīz šo uzaicinājumu realizēsim!
PILSONĪBAS LIKUMA GROZĪJUMU APAKŠKOMISIJAS „SĒDE” LATVIJAS RADIO
Otrdien, 6. martā, Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti - Dzintars Rasnačs (NA), Inese Lībiņa – Egnere (ZRP), Boriss Cilēvičs (SC) un es – devāmies uz Latvijas Radio 1 studiju, lai ar žurnālistu Kārli Streipu raidījumā „Krustpunktā” pārrunātu Pilsonības likuma grozījumu pieņemšans gaitu, būtiskākos apakškomisijas darbības virzienus un citas ar likuma grozījumiem saistītās aktualitātes. Kā jokoja diskusijas dalībnieki – vēl viens apakškomisijas deputāts un tiešajā ēterā varētu noturēt apakškomisijas sēdi.
Lai gan sarunas formātu biju iedomājies kā iespēju sabiedrību informēt par notiekošo Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas gaitā, diskusija no kolēģu puses izvērtās par „skaļākās balss” cīņu. Ievērojot profesionalitātes principus, centos savos izteikumos nenovirzīties no likuma grozījumu pieņemšanas gaitas izklāsta un nenodarboties ar atsevišķu sabiedrības daļu uzrunāšanas, paužot vien savu vai partijas viedokli.
Sarunas gaitā iezīmējās ierastie pamattemati – dubultpilsonība, nepilsoņu bērnu jautājums un deputātu atšķirīgie viedokļi abās no šīm lielajām likuma sadaļām.
Sakot „paldies!” Latvijas Radio par palīdzību šo jautājumu skaidrošanā sabiedrībai, ceram uz šīs iniciatīvas turpināšanos. Tieši visas sabiedrības iesaiste šī likuma pieņemšanas procesā garantē labāko rezultātu. To arī mums novēlu!
Otrdien, 6. martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noturēja izbraukuma sēdi, ciemojoties Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļa padomes (NEPLP) mītnes vietā, lai pirmajā oficiālajā tikšanās reizē ar nesen ievēlētajiem padomes locekļiem pārrunātu NEPLP turpmāko darbību un noskaidrotu, ko jaunievēlētā padome paspējusi izdarīt pirmajā mēnesī.
Padomes mājīgajās telpās, pašā Vecrīgas sirdī – Smilšu ielā, mūs sagaidīja visi pieci jaunās padomes locekļi, katrs no tiem gatavi pastāstīt tieši par savu lomu padomes sastāvā. Degsme darboties un sakārtot nozari vēl joprojām acīs spīd katram no piecinieka. Novēlu to arī saglabāt!
Komisijas izbraukuma sēdi atklāja jaunievēlētais padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants, kurš īsumā izstāstīja, ka līdz šim padome nodarbojusies ar nozares padziļinātu iepazīšanu, tai skaitā, notikušas vairākas tikšanās ar gandrīz visām nozarē strādājošajām organizācijām un „spēlētājiem”. Vienīgais izņēmums – Satiksmes ministrija. Vai sagadīšanās? - ar ironiju pārjautāja priekšsēdētājs.
Kā būtiskāko problēmu padomes priekšsēdētājs minēja nepilnības Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un plašās padomei deleģētās kompetences, kuras nav iespējams pilnvērtīgi un pilnībā realizēt ierobežotās kapacitātes dēļ. Kā problēmas risinājumu Dimanta kungs minēja daļu mediju politikas veidošanas pienākumu uzticēt ja ne jaunizveidotai ministrijai, tad vismaz kādai no esošajām.
Par galveno šībrīža uzdevumu padomes locekļi ir izvirzījuši rīcības plāna un elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas izstrādi.
NEPLP vadītājs deva vārdu arī pārējiem kolēģiem, iepazīstināt deputātus ar darbu un kompetenču sadalījumu padomē. Turpmāk par komercradio NEPL padomē atbildēs Dainis Mjartāns, par kabeļoperātoriem, reģionālajiem un vietējiem televīzijas kanāliem – Ivars Zviedris, par komerctelevīzijām un Latvijas Radio – Aija Duļevska – Cālīte, par sabiedrisko televīziju – Gints Grūbe, bet darbu koordinēšanu un starptautisko sadarbību savā pārziņā ņēmis pats Ainārs Dimants.
Sarunas noslēgumā komisijas deputāti pauda atbalstu jaunievēlētajai padomei un novēlēja veiksmi visos ieplānotajos darbos, kā arī izteica aicinājumu aktīvi sadarboties ar parlamentāriešiem nozares likumdošanas sakārtošanā un pilnveidē.
Personīgi veiksmes vēlējumi arī no manas puses! Lai izdodas!
Pēc veiksmīgi aizvadītās starptautiskās konferences „Latvijas Pilsonība 21. gadsimtā”, kas norisinājās 2012. gada 2. martā LU Lielajā aulā, bija vēlme pateikt paldies visiem organizācijas procesā iesaistītajiem. Visos materiālos informējām, ka konferenci organizēja Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Universitāte, bet kā vienmēr, tie protams ir konkrēti cilvēki.
Pirmdienā pēc konferences aicināju „palīgus” uz nelielu pasēdēšanu un sarunu par veiksmēm un sasniegumiem. Paldies visiem kas atnāca!
Un vēlreiz LIELS PALDIES PAR DARBU KONFERENCES ORGANIZĒŠANĀ IKVIENAM IESAISTĪTAJAM! BEZ TEVIS MĒS NEBŪTU TIK LABI!
Starptautiskā konference Latvijas Pilsonība 21. gadsimtā norisinājās 2012. gada 2. martā LU Lielajā aulā. Konferenci organizēja Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Universitāte.
Kā paredzēts, konferencē uzstājās Solvita Āboltiņa, Gunārs Kūtris, Ineta Ziemele, Ingmārs Čaklais, Žerārs Renē de Grots, Dace L. Lutere-Timmele, Silvers Meikars, Kristīne Drēviņa, Ilma Čepāne, Inga Reine, Gaidis Bērziņš, Jānis Citskovskis, Anda Ozola, Inese Lībiņa-Egnere, Boriss Cilēvičs, Valdis Zatlers, Kārlis Seržants, Jānis Upenieks, Dzintars Rasnačs, Andrejs Stīpnieks, Egils Levits. Debatēs pieteicās runāt arī Juris Bojārs, Kārlis Līdaks, Andrejs Elksniņš un daži no tiem, kas jau iepriekš uzstājās.
Konferenci vadīja Inese Lībiņa-Egnere un Ingmārs Čaklais.
Konferencē bija nodrošināts tulkojums no angļu uz latviešu valodu un otrādi. Pieteicās un arī ieradās Latvijā rezidējošie citu valstu diplomāti un vēstniecību darbinieki. Konferenci apmeklēja vairāk kā 200 cilvēki.
Konferences video translācija tika pārraidīta tiešraidē internetā Saeimas un Latvijas Universitātes mājas lapās. Translācijas ieraksts būs pieejams vēlāk arī internetā.
Konferenci atbalstīja arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Daugavas vanagi ASV un Amerikas Latviešu apvienība. Informatīvais atbalstītājs Nedēļas žurnāls „Jurista vārds”, kas paredzējis arī publicēt lielu daļu nolasīto referātu.
Kā viens no konferences organizatoriem saku lielu paldies visiem referentiem, visiem dalībniekiem, atbalstītājiem! Īpaša pateicība - rīkotāju darba grupai!
Tagad atliek cerēt, ka arī sabiedrība, pateicoties mēdijiem, tiks aktīvi un kvalitatīvi iesaistīta diskusijās par grozījumiem Pilsonības likumā.
2012. gada 2. martā konferencē "Latvijas pilsonība 21. gadsimtā" kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs teicu runu "Pilsonības likuma grozījumu ģenēze 21. gadsimtā".
"Vai ikvienam bijušajam Latvijas pilsonim vai viņa pēcnācējam ir tiesības uz Latvijas pilsonības iegūšanu?
Vai pilsonības iegūšanu var ietekmēt valsts valodas prasme, Latvijas vēstures zināšanas vai fakts, ka arī turpmāk nav paredzama viņa tieša saikne ar Latviju?
Vai dubultpilsonis, kas nedzīvos Latvijā, baudīs visas Satversmē un Latvijas likumos noteiktās tiesības?
Vai dubultpilsoņi varēs piedalīties Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, ja viņi nedzīvo, neplāno dzīvot vai vispār Latvijā nav bijuši?
Vai dubultpilsoņiem paredzēti kādi atšķirīgi pienākumi attiecībā uz nodokļu maksājumiem, ņemot vērā pakalpojumus, ko valsts sniedz veselības aprūpes un citās jomās?
Vai dubultpilsonis var saņemt sociālo nodrošinājumu un citu aizsardzību, ko Latvijas likumdošana paredz Latvijas pilsonim?
Ja ir izveidojies pārrāvums vairākās paaudzēs, vai šīs tiesības saglabājas? Ja jā, tad cik paaudzēs saglabājās?
Vai dubultpilsonības iegūšanai ir nozīme pretendenta apliecinājumam atgriezties Latvijā vai kāda cita saikne ar valsti?
Cik dubultpilsonības pieļaujamas vienam Latvijas pilsonim?"
Par šiem un citiem jautājumiem savā runā "Pilsonības likuma grozījumu ģenēze 21. gadsimtā" aicināju diskutēt konferences "Latvijas pilsonība 21. gadsimtā" dalībniekus.
Otrdien, 27.martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti diskutēja par klientu lojalitātes karšu lietotāju personas datu aizsardzību, vērtējot to no cilvēktiesību aspekta.
